Par "KPV LV" lēmumu trešdien pēc tikšanās ar partiju apvienības "Jaunā Vienotība" pārstāvjiem paziņoja partijas premjera amata kandidāts Aldis Gobzems. Viņš uzsvēra, ka tad, ja tematiskajās grupās nepiedalās sešu politisko spēku pārstāvji, tad tās formāts nav skaidrs.
"Diennakts laikā notikumi ir diezgan strauji mainījušies. Mēs bijām pārliecināti, ka šādas darba grupas notiks sešu partiju sastāvā," iezīmēja Gobzems. "Tā kā ir izmaiņas šajā formātā, tad attiecīgi "KPV LV", nesaprotot, kas tas ir par formātu un neredz iespēju piedalīties šādās sarunās, darba grupās."
"Ja tas nav sešu partiju formāts, tad mēs nevaram akceptēt mums nesaprotamu formātu, kurā mēs piedalāmies," uzsvēra "KPV LV" premjera amata kandidāts.
Savukārt "Jaunā Vienotība" savā lokā lems, vai piedalīsies šajās tematiskajās darba grupas. Vienlaikus Ašeradens piebilda, ka partiju apvienība ir atvērta dažādiem sadarbības formātiem.
Gobzems uzsvēra, ka Valsts prezidentam Raimondam Vējonim ir jāņem aktīvāka dalība premjerministra izvēlē un jānosauc viens – labākais kandidāts. "KPV LV" uzskata, ka tieši tai būtu jāvada valdība.
"Mēs uzskatām, ka Latvijas Republikas Valsts prezidentam, mūsu ieskatā, būtu jāņem šobrīd aktīvāka loma. Un jārīkojas tā, kā ir rakstīts Latvijas Republikas Satversmes 56. pantā, kurā ir teikts - Valsts prezidents izvēlas Ministru prezidenta amata kandidātu," pauda "KPV LV" līderis. Tas "KPV LV" ieskatā dotu sarunām jaunu dinamiku.
"Jaunās Vienotības" pārstāvis, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens rezumēja, ka šobrīd ir skaidrs, ka pat 6. novembrī, dienā, kad norisināsies pirmā 13. Saeimas sēde, nebūs skaidras koalīcijas aprises.
Tāpat "KPV LV" arī neatsauksies JKP aicinājumam tikties 13. Saeimā ievēlētajiem deputātiem.
"Mēs pirms Saeimas sēdes nesatiksimies kā visi deputāti ar citu partiju deputātiem. Būs četri gadi. Manuprāt, katru nedēļu satiksies pietiekami daudz un regulāri, un šis satikšanās tūlīt pat, 6. novembrī, sāksies. Nekur tās nepazudīs. Paspēs vēl viens otram apnikt četru gadu laikā," skaidroja Gobzems.
30. oktobrī Saeimā ievēlēto partiju pārstāvji varētu lemt par pagaidu parlamenta komisiju vadību un pagaidu Saeimas Prezidiju, žurnālistus informēja Gobzems.
Portāls "Delfi" jau vēstīja, ka turpmāko politisko konsultāciju procesu bija plānots organizēt sešu tematisko grupu formātā, kura piedalītos visas 13. Saeimā ievēlētās partijas, izņemot partiju "Saskaņa". Taču šajās valdības veidošanas tematiskajās grupās neplāno piedalīties Jaunā konservatīvā partija (JKP), ja tajās būs Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) pārstāvji.
Ziņots, ka pēc vairāk nekā 20 konstruktīvām politisko partiju divpusējām tikšanās reizēm un Valsts prezidenta politiskajām konsultācijām ar 13. Saeimā ievēlētajiem politiskiem spēkiem, jaunās valdības aprises vēl nav iezīmējušās.
Jāatgādina, ka aktīvs darbs pie valdības veidošanas sākās jau dienu pēc vēlēšanām, kad JKP paziņoja, ka būs sarunvedējs. Šādu soli spēra arī "KPV LV" un drīz tam pievienojās arī partiju apvienība "Attīstībai/Par!".
Arī šobrīd – trešajā valdības veidošanas nedēļā – sarunas, pēc pašu teiktā, vada visi trīs politiskie spēki. Paralēli gan "KPV LV", gan "Attīstībai/Par!" veido nākamās valdības veicamo darbu sarakstu.
Pagājušās darba nedēļas izskaņā Valsts prezidents Raimonds Vējonis uzsāka konsultācijas ar 13. Saeimā ievēlētajām politiskajām partijām par iespējamiem premjera amata kandidātiem. Divu dienu laikā Valsts prezidents tikās ar visiem septiņiem politiskajiem spēkiem, kas iekļuvuši 13. Saeimā.
Pēc katras tikšanās reizes partiju pārstāvji sniedza īsu atskaiti par pusstundu ilgajās sarunās apspriesto un galvenajiem akcentiem. Pats Vējonis pie žurnālistiem neiznāca, tā vietā piektdienas vēlā vakarā tika izplatīts paziņojums presei, kurā norādīts, ka prezidents turpina izvērtēt Alda Gobzema ("KPV LV"), Jāņa Bordāna (JKP) un Arta Pabrika (A/P) kandidatūras. Visi trīs kungi ir publiski atzinuši savu gatavību vadīt valdību.
