CVK lēmums gan nebija vienbalsīgs, jo par Barčas un Klauža balsu pārskaitīšanu iestājās komisijas locekle Inna Laizāne un Dzintra Kusiņa.
Pret balsu pārskaitīšanu bija CVK vadītājs Arnis Cimdars, komisijas sekretārs Ritvars Eglājs, kā arī komisijas locekļi Aleksandrs Maļcevs, Valdis Verners un Sniedze Sproģe.
CVK arīdzan lēma par rezultātu pārskaitīšanu Kurzemes apgabala iecirkņos, kuros balsu skaitīšana notika manuāli. Šo priekšlikumu atbalstīja trīs komisijas locekļi, bet "pret" bija četri.
Sēdi apmeklēja Barča, taču Klaužs uz to neieradās. Ilggadējā Sociālo un darba lietu komisijas vadītāja stāstīja, ka 9. oktobrī ar iesniegumu CVK vērsusies, jo viņu uzrunājuši vēlētāji. "Viņi uzmanīgi sekoja līdzi skaitīšanai un gaidīja rezultātus. Latvijas Televīzijas "Dienas ziņās" cilvēki redzēja ka ir daudz neprecizitāšu. Kā arī, iespējams, cilvēki veselības problēmu dēļ nav precīzi atzīmējuši "krustiņu", pārvilkuši to pāri maliņām, vai arī tas bijis drebelīgs," iesniegumu pamatoja Barča.
Viņai no vēlēšanu iecirkņa Grobiņā arīdzan ziņots, ka invalīdu atbalsta personālam nav ļauts palīdzēt vēlēšanu biļešu aizpildīšanā. Savukārt CVK mājaslapā "plusiņu" skaits ik pa laikam mainījies – te vairāk, te mazāk.
"Apsolīju, ka rakstīšu šo iesniegumu ar lūgumu pārskaitīt manus rezultātus. Ņemot vērā, ka ilgstoši esmu strādājusi Saeimā, tas ir mans saprātīgs lēmums. Aicinu manuāli pārskaitīt pretī manam uzvārdam veiktās atzīmes," aicināja Barča.
"Mums ir 1087 neapstrīdēti protokoli, taču esam saņēmuši divus iesniegumus pārskatīt rezultātus. Pamatojums katram ir atšķirīgs," informēja Cimdars.
Cimdars skaidroja, ka manuālā skaitīšana nozīmē vairākkārtēju biļetenu pārcilāšanu. "Vispirms konstatējam, ka biļetenu skaits nepārsniedz derīgo aplokšņu skaitu. Tad ar rokām biļetenus sašķiro pa sarakstiem. Konstatē rezultātu pa sarakstiem. Pārbauda, vai tur nav iekļuvusi kāda sveša zīme. Tad katru sarakstu dala divās daļās – grozītās un negrozītās. Saskaita kaudzītes. Ja summa sakrīt, turpina skaitīt grozītās zīmes. Tās dala trīs daļās, atkarībā no pie pirmā kandidāta izdarītās atzīmes. Tad skaita otro kandidātu, tad trešo un tā tālāk. Tad šo procesu manuāli veic vēl otra persona. Rezultātus salīdzina, lai izvairītos no interpretācijas kļūdām. Procesu skatās novērotāji. Vienlaikus sarakstus skaita, cik ļauj vēlēšanu iecirkņa resursi. Parasti skaita aptuveni trīs sarakstus reizē," manuālo balsu skaitīšanas procesu ieskicēja Cimdars.
Savukārt balsu skaitīšana elektroniski notiek, ieskenējot visus derīgos biļetenus. Šādu kārtību CVK izmanto kopš 2011. gada. Katra biļete ir viens fails, kuru vēlāk apstrādā. Pēc svītru koda automatizēti atpazīst, pie kura vēlēšanu apgabala zīme pieder, kuras vēlēšanas un saraksts tas ir. Sarakstus sašķiro pa mapēm. Tad skaita "plusiņus" un svītrojumus. Programmai šajā brīdī vairs nav noteicošā loma, teica Cimdars.
"Latvijas rezultātu skaitīšana ir "caurspīdīgā kaste". Tas nozīmē, ka lēmumu par "plusu" vai svītrojumu ieskaitīšanu pieņem vairāki CVK locekļi. Biļetes ir redzamas visiem klātesošajiem. Ticamība ir daudzkārt lielāka," pauda Cimdars. Viņš uz ekrāna parādīja, kā izskatās ar elektroniski ieskenēts saraksts. Programma atpazīst melno punktu daudzumu rombiņā līdzās deputāta amata kandidāta vārdam un izvēlas – apvilkt to, vai neapvilkt. Pēc tam CVK locekļiem ir jāizvērtē, vai tas tiešām ir "plusiņš", nevis nejaušs svītrojums.
Vienā no Cimdara demonstrētajiem piemēriem bija redzams, ka nosvītros Ulda Auguļa (ZZS) vārds, bet ne programma, ne CVK locekļi to nav ieskaitījuši kā svītrojumu. Cimdars nemācēja teikt, kāpēc tā.
"Teorētiski, protams, arī septiņi acu pāri neizslēdz gadījumus, kad kāda no atzīmēm netiek pamanīta. Bet ticamība, ka viss ir uzskaitīts, ir daudz augstāka nekā tad, ja skaita manuāli," teica Cimdars.
CVK vadītājs no iepriekšējās pieredzes arīdzan teica, ka, ja vien rezultātu falsificēšana nav bijusi organizēta, tad rezultāts no pāris kļūdainām zīmēm pēc pārskaitīšanas nemainās.
Kurzemē gan vairums iecirkņos balsu skaitīšana elektroniski nenotiek, atklāja Cimdars. Vienīgais veids, kā pārliecināties par vēlēšanu iznākumu šajos iecirkņos, ir vēlreiz pārskaitīt balsis.
"Fiziska pārskaitīšana ir veids, kā iegūt skaidrību strīdīgos gadījumos. Tas nozīmē, ka, ja novērotājs vai kāds no klātesošajiem identificē to, ka komisija izdara kļūdas, aplamības vai falsificē rezultātus, tādā gadījumā pārskaitīšana ir veids, kā nonākt pie pareiza rezultātu. Mums šādu situāciju nav, jo neviena iecirkņa darbs nav apstrīdēts," paskaidroja CVK vadītājs Cimdars. Viņš piebilda, ka novērotāju skaits gan varētu būt lielāks, jo tādi nav bijuši visos iecirkņos.
Barčai arīdzan tika paskaidrots, ka fizisku saslimšanu gadījumā vēlēšanu biļetenu palīdzēt aizpildīt var jebkurš, kuram konkrētā persona to ir atļāvusi. Savukārt psihisku saslimšanu gadījumā personai jāizsaka brīva griba, proti, jāienāk iecirknī. Bet tālākais uzdevums ir personas pašas ziņā. Tāpēc CVK pansionātiem savlaicīgi nosūtījis vēlēšanu zīmes, lai tur mītošās personas var iemēģināt izvēles izdarīšanu.
Vēstīts, ka Saeimā nepārvēlētie deputāti Aija Barča (ZZS) un Jānis Klaužs (ZZS) ar iesniegumu vērsušies CVK, lūdzot pārskaitīt par viņiem nodotās balsis parlamenta vēlēšanās.
Klaužs, kurš Saeimā strādājis kopš devītā sasaukuma, uzskata, ka viņam nezināmi spēki nelikumīgi grozījuši vēlēšanu rezultātus. Proti, vēlēšanu naktī viņš ik pēc stundas CVK mājaslapā pamanījis, ka samazinājies viņam piešķirto "plusiņu" skaits". Īsi pēc pulksten 1 viņam bijuši 1246 "plusiņi", bet stundu vēlāk to skaits sarucis par 493. Līdzīgā manierē viņa partijas biedriem sarucis svītrojumu skaits.
Savukārt Barča Latvijas Televīzijas raidījumam "Panorāma" pauda, ka viņu rakstīt iesniegumu pamudinājuši vēlētāji. "Šaubas ir radušās uzreiz pēc vēlēšanām personām ar invaliditāti, te ir runa par pirmās grupas invalīdiem, par redzes invalīdiem un personām ratiņkrēslos vai senioriem, kuru veselības stāvoklis vairs nav tāds, ka rociņa nedreb. Te nav runa par mani personīgi, bet man tādas tiesības ir, un, ja ļaudis man ir to prasījuši, es to esmu izdarījusi," skaidroja Barča.
Lai izvērtētu iesniegumus un kliedētu deputātu bažas, CVK sasauca sēdi, kurā aicināja piedalīties arī Barču un Klaužu.
CVK arīdzan norādīja, ka neviena vēlēšanu iecirkņa balsu skaitīšanas protokols Saeimas vēlēšanu likumā noteiktajos termiņos nav apstrīdēts.
