"Tas visvairāk attiecas uz "KPV LV". JKP vismaz izteikusi vēlmi šādu valdību veidot, bet par "KPV LV" nodomiem nav nekādu ziņu, vai tā vēlas būt koalīcijā ar citām partijām vai ies kādu citu ceļu, proti, esot agresīvā opozīcijā vai mēģinot izraisīt ārkārtas vēlēšanas," skaidroja politoloģe.
Jau vēstīts, ziņu aģentūras LETA veiktā politiķu aptauja liecina, ka parlamentā iekļuvušās partijas valdības veidošanas iniciatīvu sākotnēji grasās ļaut uzņemties populārākajiem politiskajiem spēkiem aiz "Saskaņas" - "KPV LV" un JKP, savukārt "Saskaņu" iesaistīt valdības veidošanas sarunās parlamentā iekļuvušās partijas neplāno.
"Tas ir likumsakarīgi, ka kādai no jaunajām partijām, kurām ir otrais trešais mandāts šajās Saeimas vēlēšanās, ir jāveido valdība," tā izskanējušās ziņas komentē Kažoka. Jautāta, kādēļ tas nebūtu jādara lielāko atbalstu guvušajai partijai "Saskaņa," Kažoka atbild, ka attiecībā uz šo politisko spēku, pārējās partijas pateikušas, ka ar to kopā valdību neveidos, līdz ar to tas izskatās diezgan bezjēdzīgi.
"No citu partiju puses [skatoties], gan "KPV LV", gan JKP ir paši neprognozējamākie koalīcijas partneri, tāpēc likumsakarīgi, ka pārējās partijas mēģina lūgt šīs jaunās neprognozējamās partijas definēt savus valdības veidošanas noteikumus," saka Kažoka.
Par pašu neprognozējamāko politisko spēku šajā parlamentā politoloģe sauc partiju "KPV LV," jo neesot zināms, vai ievēlētie deputāti paši sev nodefinēs partijas īstermiņa mērķi – vai konstruktīvi darboties jebkādā koalīcijā vai arī mēģināt Saeimas sastāvu pārskatīt ārkārtas vēlēšanās. Turklāt abi šie varianti esot riskanti "KPV LV". Tāpat Kažoka arī nevarot prognozēt, kāda būs šīs partijas iekšējā izšķiršanās un, vai citas partijas varēs rēķināties ar šo partiju kā nopietnu jaunas koalīcijas veidošanas dalībnieku. "Jēdzīgi šobrīd pagaidīt, kad "KPV LV" un JKP piedāvās noteikumus, kā jānotiek valdības veidošanas procesam," sacīja politoloģe.
Turklāt tā kā priekšvēlēšanu laikā abas šīs partijas nākušas ar ļoti skaļiem, pret pašreizējo eliti vērstiem uzstādījumiem, neviens nezinot, kā abas partijas rīkosies koalīcijas apstākļos. Kažoka arī pieļāva, ka koalīcijas veidošanas sarunas varētu būt ļoti smagnējas, jo koalīcijas izveidošanai varētu būt vajadzīgs liels partiju skaits.
Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) ir saņēmusi visu 1078 vēlēšanu iecirkņu komisiju balsu skaitīšanas protokolu datus par 13. Saeimas vēlēšanās nobalsojušo skaitu, rezultātus sadalījumā pa kandidātu sarakstiem un kandidātiem, informē CVK.
Apkopotie 13. Saeimas vēlēšanu rezultāti liecina, ka vēlēšanās piedalījušies 845 196 jeb 54,60% balsstiesīgo vēlētāju, kas ir par 4,3% mazāk nekā 12. Saeimas vēlēšanās. Visaugstākā vēlētāju aktivitāte bijusi Vidzemes vēlēšanu apgabalā – 60,96% vēlētāju, tai seko Kurzeme ar 55,86%, Zemgale ar 54,76%, Rīgas vēlēšanu apgabals ar 53,93% un Latgale ar 43,07% vēlētāju. Vēlēšanu iecirkņos ārvalstīs nobalsojuši 31 946 jeb 24,44% vēlētāju.
Iekļūšanai parlamentā nepieciešamo piecu procentu barjeru pārvarējušas septiņas partijas un partiju apvienības – "Saskaņa" sociāldemokrātiskā partija, politiskā partija "KPV LV", Jaunā konservatīvā partija, Attīstībai/Par!, Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK", Zaļo un Zemnieku savienība un Jaunā vienotība.
"Saskaņai" sociāldemokrātiskajai partijai parlamentā varētu būt 23 vietas, politiskajai partijai "KPV LV" un Jaunai konservatīvajai partijai – katrai 16 vietas, Attīstībai/Par! un Nacionālai apvienībai "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" – katrai 13 vietas, Zaļo un Zemnieku savienībai – 11 vietas, bet Jaunajai Vienotībai – 8 vietas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
