Gaigaļu Jānis (Jonjs): Kangarlandija

Ak, cik daudziem tikumiem ir varas vīri pilni!
Nu kā gan ne, ja caurām dienām krēslā tikai zvilni!
Jo zināms tak, ka nekļūdas tik tas, kas mazāk dara
un apguvusi sentenci šo labi mūsu vara.

Bet ja vajg lemt, tad tikai tā, lai partijai viss tiek
un nospļauties tiem ir par to, ka tautai nepaliek.
Un ja vēl sanāk labums kāds, ko kabatā sev likt,
tad, saprotams, pie varas stūres katrs sūds grib tikt.

Visapkārt tādu piemēru iz dzīves mums ir gana
un daudzos krēslos augstajos šos partijniekus mana.
Tie paēduši diskutē, ko tautai velt uz kakla
lai viņa gadu desmitus vēl bristu tālāk akla.

Tauta, pukstot, pieliecas, laiž bikšeles uz leju
un staigā galvām noliektām, jo kauns pa visu seju.
Kaut kur guļ vēl imanti un lāčplēšu vairs nava,
bet visvisādiem kangariem ir karaļvalsts nu sava