Tomēr, kā liecina policijas un Valsts ieņēmumu dienesta pieredze, reālā situācija ir pavisam pretēja - ar cigarešu kontrabandu nopietnos apmēros nodarbojas galvenokārt organizēti noziedzīgi grupējumi, kuriem tas bieži ir tikai viens no blakus rūpaliem, piemēram, paralēli narkotiku izplatīšanai, cilvēktirdzniecībai, tajā skaitā arī palīdzot cilvēkiem nelegāli šķērsot Latvijas un citu ES valstu robežas, utt.. Ne velti tiesību aizsardzības institūcijas visā pasaulē, runājot par valstu iekšējo un ārējo drošību, regulāri norāda uz nepieciešamību aktīvāk cīnīties ar kontrabandas noziedzīgajiem grupējumiem.
Papētot tuvāk šo grupējumu struktūras, katram iespējams izdalīt vismaz trīs galvenos apakšgrupējumus:
a) "Trešo valstu grupējums", kas ir atbildīgs par kontrabandas cigarešu un nereti arī citu preču vai cilvēku ievešanu no trešajām valstīm (Krievijas, Baltkrievijas utt.).
b) "Vietējais grupējums", kas ir atbildīgs par kontrabandas pārvietošanu, uzglabāšanu un realizāciju tepat Latvijā. Viņu pārziņā parasti ir arī vietējais kontrabandas preču mazumtirdzniecības tīkls.
c) "Eksporta grupējums", kas ir atbildīgs par preču nosūtīšanu tālāk uz citām Eiropas valstīm (Lielbritānija, Vācija u.c.).
Šo grupējumu vadībā visbiežāk ir iesaistītas ietekmīgas un labi situētas personas, kas kontrabandas izplatīšanas tīklā iesaista dažāda līmeņa starpniekus daudzās valstīs. Viņi parasti ir ļoti labi organizatori un menedžeri, kuri tiešo melnā darba darīšanu prot veikli deleģēt vienkāršiem algotņiem dažādos līmeņos. Pašu shēmu organizatoru īpašumi un uzņēmumi, piesardzības nolūkos, visbiežāk ir reģistrēti uz citiem cilvēkiem. Visbiežāk tie ir radinieki, bet dažkārt arī it kā pilnīgi sveši cilvēki.
Starp vietējo kontrabandistu algotņiem jau ir novērojams visai raibs darboņu sajaukums gan ienākumu, gan etniskā sastāva, gan darbības motīvu ziņā. Dominē gan latviešu, gan krievu tautības vīrieši 30 - 60 gadu vecumā, kas ļoti bieži jau iepriekš ir bijuši saistīti ar noziedzīgo pasauli. Kontrabandā iesaistītie "uzņēmēji" savu oficiālo uzņēmējdarbību bieži izmanto kā aizsegu kontrabandas shēmas uzdevumu īstenošanai.
Bieži kontrabandistu algotņi ir arī cilvēki, kuriem nav stabilu vai regulāru ienākumu, jo nestrādā kādā pamatdarba vietā vai arī ir ieraduši tās bieži mainīt. Vēl viena kategorija ir cilvēki, kuri kontrabandas biznesā iesaistās mantkārības vadīti, cerot viegli gūt ātru peļņu, kas realitātē nav iespējams, ja grupējumā neatrodies barības ķēdes galvgalī.
Latvijā pērn gandrīz katra trešā izsmēķētā cigarete bija nokļuvusi kontrabandas ceļā. Pavisam pagājušajā gadā Latvijā patērēto kontrabandas cigarešu skaits sasniedza aptuveni 760 miljonus. Tādejādi cigarešu kontrabandistu dēļ valsts budžets pērn zaudēja 70 miljonus eiro.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
