Foto: Publicitātes attēls
Latvijas veikalnieki ir sašutuši par Saeimas deputātu grupas ierosinājumu aizliegt cigarešu tirdzniecību veikalos un degvielas uzpildes stacijās. Kāda uzņēmēja no Latgales, neatklājot savu vārdu, piekrita pastāstīt, ko viņas vadītajai tirdzniecības vietai nozīmē cigarešu tirdzniecība un ko nozīmētu jauno prasību stāšanās spēkā. "Mēs zaudēsim klientus un vismaz 20% no apgrozījuma. Daudziem tirgotājiem tas liks apsvērt, vai ir vērts uzturēt tirdzniecības vietu," nākotni ieskicē uzņēmēja.

Saeimas 2. lasījumā atbalstīts deputātu priekšlikums par grozījumiem Tabakas aprites likumā, kas esošajā redakcijā faktiski aizliedz cigarešu tirdzniecību mazumtirdzniecības vietās, nosakot, ka turpmāk cigaretes varēs tirgot tikai specializētās tirdzniecības vietās. Jāatzīmē, ka Latvijā šādu specializēto veikalu nav. Šādas izmaiņas draud ar miljonos eiro mērāmiem zaudējumiem valsts budžetam kontrabandas cigarešu tirdzniecības uzplaukuma rezultātā.

Kaut arī politiķi vēlēšanu laikā vienmēr sola, ka uzlabos uzņēmējdarbības vidi un mazinās birokrātiju, lai ļautu uzņēmējiem nodarboties ar biznesu, nevis lauzīt galvu par kārtējām jaunajām prasībām, realitāte pēc ievēlēšanas ir cita – regulāri biznesam tiek izvirzīti jauni spēles noteikumi. Turklāt bieži jaunās prasības nozīmē neparedzētus papildu izdevumus, šajā gadījumā – specializētas tirdzniecības vietu izveidi, kas būs pa spēkam lielveikaliem, bet ne mazajiem lauku veikaliem un degvielas uzpildes stacijām reģionos.

Uzņēmēja, kas nevēlējās atklāt savu vārdu, vada degvielas uzpildes staciju kādā no lielajām pilsētām Latgales reģionā. Tieši Latgalē un lauku reģionos priekšlikuma ieviešana būtiski samazinātu tabakas izstrādājumu tirdzniecības vietu skaitu, kā rezultātā varētu pieaugt nelegālās tirdzniecības apmēri. Viņa stāsta, ka pašlaik cigaretes ir izvietotas aiz operatora muguras. "Neviens cits kā operators tām klāt netiek," apgalvo uzņēmēja. Dienā benzīntankā tiek pārdotas vidēji 40-50 cigarešu paciņas cenu amplitūdā no 2,80 līdz 3,40 eiro. No dienas apgrozījuma cigarešu tirdzniecība nodrošina aptuveni 20%.

"Mūsu klienti pērk ne tikai cigaretes, pērk arī minerālūdeni, limonādi, kafiju vai hamburgeri. Ir skaidrs, ka priekšlikuma pieņemšanas gadījumā mēs zaudēsim klientus. Kā minimums mēs zaudēsim 20% no biznesa. Ja, ienākot uzpildes stacijā, klienti redzēs, ka cigarešu nav, ir skaidrs, ka nākamreiz viņi pie mums nenāks, līdz ar to saruks arī citu preču pārdošanas apjomi. Aprēķinājām, ka zaudējumi mēnesī būs vismaz 4000 eiro apmērā," norāda benzīntanka vadītāja, piebilstot, ka legālo cigarešu vietā pircēji, visticamāk, meklēs kontrabandas preci.

Uzņēmēja atgādina spilgtu piemēru, kas apliecina politiķu nespēju iedziļināties biznesa procesos – prasību ieviest videonovērošanas kameras alkohola tirdzniecības uzraudzībai. Šī ideja sākumā tika apstiprināta, uzņēmēji investēja milzīgus līdzekļus videokameru iegādē, bet vēlāk Saeima to atcēla.

Kā liecina citu valstu pieredze, šādu drastisku prasību ieviešana nemazinās smēķētāju skaitu, bet, samazinoties legālo cigarešu pieejamībai, palielinās peļņas iespējas cigarešu kontrabandistiem. Benzīntanka vadītāja neizslēdz iespēju, ka aiz šādām pārmaiņām, kas sevišķi kaitēs mazajam un vidējam biznesam reģionos, slēpjas cigarešu kontrabandas lobijs.

"Tas, ka valsts zaudēs miljonus neieņemtā akcīzes nodokļa veidā, ir garantēts, piedevām vēl darbinieku atlaišanas un bezdarbs," brīdina uzņēmēja. Pēdējā laikā tiesībsargu cīņa ar kontrabandas cigaretēm bijusi sekmīga, bet tāpat valsts budžets neiekasēto nodokļu veidā no cigarešu kontrabandas zaudē aptuveni ap 80 miljoniem eiro gadā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!