Trešdaļa Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka pēc Ziemassvētkiem ir "pa nullēm" un līdz nākamajai algas dienai dzīvo taupīgi, taču 15% šie svētki atstāj negatīvu ietekmi uz finansēm, tāpēc pēc tiem nereti nākas "savilkt jostu", liecina "Norvik" bankas veiktās aptaujas rezultāti.
Latvijas iedzīvotāji Ziemassvētku dāvanu iegādi plāno laicīgi, cenšoties turēties ieplānotā budžeta rāmjos (81%), taču tikai puse iedzīvotāju (51%) tiešām svētku laikā naudu tērē prātīgi un tikai tik daudz, cik ieplānots.
Kā rāda aptaujas dati, tikai trešdaļai jeb 30% iedzīvotāju līdz šim nav gadījies iztērēt vairāk, nekā var atļauties. Vēl 36% norāda, ka pēc svētku tēriņiem ir ierindā jau pēc pirmās algas dienas, taču 27% ir nācies pāris mēnešu "savilkt jostu", lai negatīvais konta atlikums neietekmētu ikdienas finanšu plānošanu.
Kopumā tikai 13% respondentu norāda, ka svētkiem sāk gatavoties jau laicīgi, veidojot gan uzkrājumus, gan dāvanu sarakstu. Daudz biežāk (68%) Latvijas iedzīvotājiem ar dāvanu pirkšanu veicas gluži kā ar Jaunā gada apņemšanos - mērķis ir skaidrs un tiek plānots, bet iekļauties plānā līdz galam ne vienmēr izdodas.
Ja varētu šķist, ka impulsīvākas un izšķērdīgākas Ziemassvētku dāvanu iegādē ir sievietes, kamēr vīrieši - taupīgāki, tad aptaujas rezultāti atspoguļo pretējo. Svētkiem beidzoties, ar pozitīvu konta stāvokli var lepoties 59% sieviešu un 45% vīriešu.
Runājot par nākotnes plāniem, no savas līdzšinējās pieredzes gatavs mācīties ir vien retais. Tikai 9% iedzīvotāju pauž gatavību nākamajā gadā Ziemassvētku dāvanām iekrāt nepieciešamo naudu, kamēr 18% godīgi atzīst, ka naudas tērēšana ir neatņemama svētku sastāvdaļa.
"Norvik" bankas iedzīvotāju aptauja veikta 2017. gada decembrī sadarbībā ar "Snapshots", aptaujājot 700 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 15 līdz 74 gadiem Rīgā, citās Latvijas pilsētās un lauku rajonos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
