Foto: Shutterstock
Tuvojoties svētku laikam un uzklausot jaunāko ģimenes locekļu vēlmes, vēstulē Ziemassvētku vecītim var gadīties izlasīt, ka bērns dāvanā līdzās, piemēram, galda spēlēm, robotam un lellei vēlas arī kaķīti vai sunīti. Šim dzīvnieciņam zem eglītes svētku vakarā būs vieta? Kas jāapsver, pirms iegādājies mazo mīluli?

Jāsaka uzreiz – dzīvnieku patversmēs ne suņus, ne kaķus kā dāvanas neizsniedz. Četrkājaino draugu adopcijā tiek ņemti vērā dažādi faktori, piemēram, kur mīlulis dzīvos, kādi būs dzīves apstākļi, vai cilvēks spēj par viņu parūpēties un, galvenais, kam tad dzīvnieciņš tiek ņemts. Sak, aizvedīšu vecmammai, lai viņai nav tik garlaicīga ikdiena, vai paņemšu savam bērnam, lai viņš iemācās atbildību... Bieži vien šādi uzskati rodas tikai vienā pusē, kamēr otrā nav pat izskanējusi vēlme pēc četrkājainā drauga.

Turklāt nebūt nav tā, ka nonākšanai nelaimē pakļauti tikai tie dzīvnieki, kurus gādīgie vecāki paņem savām atvasēm. Arī senioriem, kuri daudzos gadījumos dzīvo vieni, rūpes par četrkājaino draugu sagādā papildu slodzi, pūles un arī izdevumus. Jau iepriekš "MansDraugs" vēstīts par to, ka patversmēs bieži vien cilvēki vēršas ar mērķi paņemt senioriem kādu kaķīti vai sunīti, ar ko kliedēt vientulību, garlaicību un ar ko nodarboties dienas laikā. Kā toreiz norādīja Tukuma dzīvnieku patversmes vadītāja Simona Grundule, viņa rūpīgi pārliecinās par to, ka cilvēki apzinās - atbildība gulsies uz visu iesaistīto pleciem: "Ja bērni dāvina vecam cilvēkam laika kavētāju un paši darba vai ģimenes problēmu dēļ nevēlas ar šo veco cilvēku kontaktēties, es uzreiz uzdodu vairākus jautājumus. Es neatsaku, bet jautāju, kurš uzņemsies atbildību, ja vecam cilvēkam būs augsts asinsspiediens un viņš nevarēs iztīrīt kaķa kasti vai nevarēs sunīti izvest ārā."

Tāpēc, ja tomēr esi nolēmis bērnam, vecvecākiem vai savam vienaudzim uzdāvināt dzīvnieku, vēlreiz un vēlreiz apdomā, kādas sekas tas var radīt, īpaši, ja dāvanas saņēmējs par četrkājaino draugu nav pat ieminējies.

Foto: Shutterstock

Dzīvnieku tiesību organizācija "PETA" savā mājaslapā skaidro, ka suns un kaķis, lai arī cik mīlīgi un aizkustinoši neizskatītos, tomēr nav paredzēti kā dāvanas. Vēl jo vairāk – impulsīvi iegādātas dāvanas var vēlāk atspēlēties pret pašiem saimniekiem, jo suns, kā arī kaķis var kļūt nevaldāmi, var parādīties specifiskas rakstura iezīmes. Piemēram, nesen kā publicētā reklāmā, kas saviļņojusi miljoniem cilvēku visā pasaulē, redzams bokseru šķirnes suns, savukārt dzīvnieku aizstāvji jau novērojuši, ka tieši pēc šīs šķirnes suņiem palielinājusies cilvēku interese. Taču tas, ko video nekādā veidā neatspoguļo, ir fakts, ka bokseru šķirnes suņi siekalojas (un, jā, tas var pārsteigt nesagatavotu saimnieku un radīt ģimenē diskomfortu, ja par šo pazīmi iepriekš nav padomāts) un pie pusdienu bļodas var atstāt nekārtību. Tāpat arī, piemēram, haskiji, kuri ārēji var šķist bezgala mīļi un draudzīgi, patiesībā prasa milzu rūpes, stingru saimnieku un pacietību. Turklāt dzīve pilsētā Sibīrijas haskijiem nebūt nav paredzēta. Bērni ne vienmēr saprot, ka mazais, mīlīgais kaķēns un žiperīgais, nedaudz neveiklais kucēns reiz izaugs par lielu dzīvnieku. Vai arī tad viņš būs tikpat mīļš un dārgs?

"PETA" arī norāda, ka, iespējams, bērniem labāka dāvana par dzīvu sunīti vai kaķīti būtu mīkstā mantiņa. Zināms, ka bērnu uzmanību reti kas var ilgstoši noturēt, tāpēc dzīvnieciņam noteikti nevajadzētu būt tam, par ko visai ātri tiek aizmirsts. Zināms, ka daļēji arī bērnu dēļ rudenī patversmes piedzīvo četrkājaino draugu pieplūdumu. Kā argumenti tiek minēti tas, ka vasara ir beigusies, jāatgriežas skolā un darbos, un mīlulim dienas rutīnā vairs nav vietas. Kas gan varētu likt domāt, ka ar dāvinātu dzīvnieku būs citādi? Turklāt reizēm šādi dzīvnieki, kas mājās mituši kādu laiciņu un pēkšņi kļuvuši lieki, uz patversmi tiek atnesti jau ar mantiņām un barību, kaut cilvēki saka, ka dzīvnieks ir atrasts uz ielas. "Skaidrs, ka tas ir mājas kaķis, iespējams, pat viņu pašu, tikai ir kauns to pateikt. Tas vienmēr ir uzkrītoši, jo kaķītis mēdz pat labi smaržot, piemēram, pēc mitekļa vai cilvēka smaržām. Uzreiz var pateikt, vai tas ir mājas kaķis, jo viņš nāk klāt pie cilvēka un tā ir pirmā pazīme. Draugi mīļie, tas ir jūsu pašu kaķēns, tikai nav drosmes atzīties," tā par dzīvnieciņiem, kas vairs nav vajadzīgi, "MansDraugs" stāstīja dzīvnieku patversmes "Labās mājas" vadītāja Astrīda Kārkliņa. Plašāk par to, ar ko patversmes saskaras rudenī, lasiet šeit.

Dažiem cilvēkiem varētu šķist, ka suns vai kaķis – tā ir dāvana, kas kalpos ilgtermiņā. Tam varētu piekrist, ja ņem vērā arī ilgtermiņa izmaksas. Jā, ne tikai dzīvnieka iegāde prasa līdzekļus, bet arī suņa vai kaķa uzturēšana. Jārēķinās gan ar ikdienas tēriņiem pārtikai, gan regulāriem izdevumiem kaķa smiltiņām, tāpat jāņem vērā, ka jāapmeklē veterinārārsts, jāiegādājas arī citi sadzīvē nepieciešami priekšmeti (piemēram, kaklasiksna, pavada, arī rotaļlietas). Atbildīgākie saimnieki dosies arī uz suņu skoliņu, lai parūpētos, ka sunītis ir paklausīgs un saimnieks viņu spēs savaldīt, kad vien tas nepieciešams.

Foto: Shutterstock

Jāpadomā arī par alerģijām. Lai arī ir kaķu un suņu šķirnes, kuras iesaka alerģiskiem cilvēkiem, var nākties izmantot arī īpašus medikamentus, kas pasargā cilvēka veselību. Nav gan noslēpums, ka arī alerģiski cilvēki vēlas kļūt par mīluļu saimniekiem, tāpēc šajos gadījumos norit īpaši rūpīgs darbs pie šķirnes izvēles. Taču mēdz gadīties arī tā, ka cilvēks nemaz neapjauš alerģijas esamību un no dzīvnieciņa vien vēlāk un, ticams, ar sāpošu sirdi nākas atvadīties. Vēlams jau pirms dzīvnieciņa iegādes pārliecināties, ka alerģiskas reakcijas neizjauks jūsu draudzīgo kopā būšanu, taču gadījumos, kad tā notiek, spēsiet atrast jaunas mājas savam mīlulim.

Protams, ne visu var mālēt tik melnās krāsās. Ja vien ģimenē nav rūpīgi izrunāts tas, ko katrs apņemas darīt, ka būs jātīra kaķa kastīte, suns jāved ārā, regulāri jāmaina ūdens trauciņš un jāpiegādā jauna barība, četrkājainais draugs ģimenē būs vairāk kā gaidīts. Taču gan tiem, kas vēlas dāvināt dzīvnieku vecāka gadagājuma cilvēkiem, gan tiem, kas mīluli vēlas saviem bērniem, jāsaprot – atbildības nasta gulsies visupirms uz jūsu pleciem. Ja senioram pēkšņi kļūs slikti un nāksies pavadīt laiku slimnīcā, par dzīvnieku būs jāparūpējas, vēlams, dāvinātājam. Savukārt tad, ja bērni nevēlēsies doties ar suni pastaigā, tas būs jādara pieaugušajiem, jo ikdienas pastaigu sunim nekādā gadījumā nedrīkst atņemt. Jāsaprot, ka ar laiku lielā vēlme pēc mājdzīvnieka var mazināties, taču jāapzinās, ka dzīvnieciņš nu ir daļa no ģimenes, par kuru jārūpējas gan priekos, gan bēdās.

Padoms. Ja Ziemassvētku laikā tik ļoti vēlaties palīdzēt dzīvnieciņiem, taču nezināt, vai par viņiem spēsiet parūpēties savās mājās, ir veids, kā svētku laikā sagādāt pārsteigumu un brīnuma sajūtu gan sev, gan dzīvnieciņiem: aizbrauciet uz dzīvnieku patversmi! Ja esat vienojušies, ka šogad lielas dāvanas viens otram nedāvināsiet, varat apvienot spēkus un, piemēram, iegādāties kasti ar konserviem, sarūpēt maisu siltu segu vai avīzēm, kas noteikti noderēs četrkājainajiem draugiem. Atrodi savai dzīvesvietai tuvāko patversmi šeit un noskaidro, kas tieši šobrīd tajā nepieciešams visvairāk. Aizbraucot uz patversmi, noteikti varēsi samīļot kādu peļu junkuriņu vai draiskulīgu sunīti, kuram tikko būsi atvedis kārumus vai segas siltai guļvietai. Pozitīvas emocijas un prieks garantēts!

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!