Šādi rādītāji, iespējams, neapdraud atsevišķu bērnu, bet tiem ir milzu ietekme uz sabiedrību kopumā, jo piesmēķētā vidē uzturas miljoniem bērnu, norādīja Cincinati bērnu slimnīcas ārste Kimberlija Joltone.

Pētnieku grupa Joltones vadībā 4399 bērniem vecumā no sešiem līdz 16 gadiem mērīja nikotīna sadalīšanās produkta kotinīna saturu līmeni asinīs. Bērniem veica arī intelekta testus.

Lai nepieļautu apzināti smēķējošu bērnu iekļūšanu pārskata grupā, tajā neiekļāva personas, kam kotinīna līmenis asinīs bija augstāks par 15 nanogramiem mililitrā. Pat pieļaujot vecāku izglītības līmeņa un ģimenes pārticības faktoru ietekmi, zinātnieki konstatēja saistību starp kotinīna līmeni un pazeminātām uztveres spējām.

Arīdzan tik zems kotinīna līmenis kā viens nanograms mililitrā asiņu samazināja IQ rezultātus vidēji par diviem punktiem. Tādu kotinīna līmeni bērna asinīs var radīt viens vecāks, kas dienā izsmēķē nepilnu paciņu cigarešu.

Smēķēšana grūtniecības laikā

Lai gan jau iepriekš pasīvā smēķēšana bērniem tika saistīta ar valodas un uzmanības deficītu, jaunākajā pētījumā pirmo reizi tika parādīts, cik maza kaitīgās vielas koncentrācija var izraisīt šādu efektu.

Tomēr Saskačevanas universitātes pārstāve Džo Nensone ieteica iegūtos rezultātus vērtēt piesardzīgi, ņemot vērā citu faktoru potenciālo ietekmi. Ir zināms, ka smēķējošas mātes samazina savu bērnu IQ, norādīja Nensone, pieņemot, ka tagad smēķējošas mātes to ir darījušas jau grūtniecības periodā.

Joltone iebilda pret Nensones argumentiem, norādot, ka atsevišķi apsekojot bērnus, par kuriem bija pieejama informācija vēl pirms viņu dzimšanas, iegūtās sakarības nemainījās.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!