"Tā bija kļūda no mūsu puses. Tas netika darīts ar nolūku," otrdien taisnojās Steps. "Sabiedrībai nav jāsatraucas, ka CIP izseko cilvēkus. Mēs esam pārāk aizņemti, lai ar to nodarbotos."

"Cookies" ir mazi programmu faili, kas bieži vien no Interneta nokļūst datoros bez lietotāja ziņas. Šie faili gan var atvieglot Interneta pārlūkošanu, jo ļauj mājas lapām jau iepriekš prognozēt lietotāja intereses, taču šīs sikdatnes tiek kritizētas par to, ka ar tām iespējams izsekot lietotājam un iegūt par viņu personīgus datus.

2000.gadā ASV valdība pieņēma stingrus sīkdatņu lietošanas noteikumus, jo atklājās, ka Baltā nama narkotiku apkarošanas pārvalde šo tehnoloģiju bija izmantojusi, lai izsekotu datoru lietotājus, kas bija aplūkojuši pārvaldes pretnarkomānijas reklāmu internetā. Šobrīd aizliegts lietot "pastāvīgas" sīkdatnes, kas seko Interneta lietotāju darbībai vairāku gadu laikā.

Ceturtdien Interneta lietotājs Daniels Brants atklāja, ka CIP mājas lapa ievietojusi vienu no šīm "pastāvīgajām" sīkdatnēm viņa datorā. Brants ir privātās organizācijas "Public Information Research" prezidents.

Brants savā datorā atklāja sīkdatni, kuras darbība ieprogrammēta līdz 2010.gadam, aplūkojot CIP mājas lapas Elektronisko lasītavu, kurā iespējams iepazīties ar CIP publicētajiem dokumentiem.

"Viņiem nebija ļauts to darīt," uzsver Brants. Īpašas bažas viņš pauda par to, ka lasītavas lapā lietotāji var meklēt dokumentus pēc atsevišķiem vārdiem.

Brants nosūtīja CIP elektronisko vēstuli, kurā pauda savas bažas, un pirmdien CIP reaģēja, izņemot visas sīkdatņu programmas no savas mājas lapas.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!