Kas ir vīrusi, un kā tie darbojas?

– Datorvīrusus var klasificēt pēc darbības vides, operētājsistēmas, darbības algoritma īpatnībām un kaitīgajām īpašībām.

Pēc darbības vides datorvīrusi iedalās failu vīrusos, ielādes sektoru vīrusos, makrovīrusos, script vīrusos un tīklu vīrusos. Nospiedošs vairākums mūsdienu datorvīrusu apdraud Microsoft Windows datorus. Ir arī vīrusi, kas darbojas vairākās operētājsistēmās. Pēc darbības algoritma īpatnībām izšķir rezidentos, polimorfos un dažādus citus vīrusus. Piemēram, polimorfie vīrusi izmanto paššifrējošas programmas, tādējādi divas šāda vīrusa kopijas ir pilnīgi atšķirīgas.

Vīrusus var iedalīt nekaitīgos, kas gandrīz nekādā veidā neiespaido datoru darbu, nekaitīgos ar specefektiem, kas aprobežojas ar skaņas vai grafiskiem efektiem, bīstamos, kas var izraisīt traucējumus datoru darbā, un īpaši bīstamos, kas var iznīcināt informāciju un radīt attālinātu kontroli pār inficēto datoru.

– Vai trojāni arī ir pieskaitāmi pie datorvīrusiem?

– Trojāns tīrā veidā, tā kā tas pats nevairojas, nav pieskaitāms pie datorvīrusiem. Tas ietilpst daudz plašākā grupā – kaitīgajās programmās. Mūsdienās datorvīrusi ļoti bieži tiek apvienoti ar trojāniem. Tādā veidā datorvīruss izpilda trojāna izplatīšanas funkciju.

– Kas un kādā veidā rada vīrusus?

– Vīrusus raksta galvenokārt jaunieši. Iemesli var būt dažādi. Sākumā tā ir sevis pašapliecināšanās, jo visu varoša hakera tēls ir populārs. To sekmē internetā valdošā diezgan lielā anarhija, kas rada nesodāmības izjūtu.

– Kādi ir nopietnākie draudi, nonākot saskarē ar kādu datorvīrusu?

– Nopietnāko draudu diapazons varētu būt robežās no datora cietā diska satura iznīcināšanas un datora aparatūras mikrokoda, piemēram, datora pamatplates BIOS, bojājumiem līdz pilnai kontrolei pār inficēto datoru no vīrusu radītāju vai citu ļaundaru puses.

Tests