Semjonovs norāda, ka visvērtīgākā zivs Igaunijā ir upju forele. "Foreļu ir daudz, taču tās ir grūti ķert, dažreiz gar upi nākas nosoļot pa 10-15 kilometriem. Turklāt ir nepieciešamas īpašas iemaņas – precīzi jāiemet, uzmanīgi jārīkojas un laikus jāslēpjas. Raugoties no malas, tas, droši vien, izskatās smieklīgi," skaidro pieredzējušais makšķernieks.
Laba vieta makšķerēšanai ir Pandivere, kur sākas ļoti daudzas upes, un kur dzīvo upju foreles. "Valgejegi, Lobu, Kunda, Altja, Selja, Pada, Prandi," uzskaita Semjonovs, piebilstot, ka Igaunijas dienvidos, savukārt, makšķerēt ir vērts doties uz Ahju, Vehandu, Prēdi, Peltsamā un uz vietu, kur satiekas Peltsamā, Emajegi un Pedja. Labi ķeras arī visā teritorijā starp Vertsjerves ezeru un Tartu šoseju, bet īpaši laba vieta ir Endlas rezervāts.
Semjonovs norāda, ka kaut ko gandrīz vienmēr izdosies nomakšķerēt tieši rezervātu un dabas parku teritorijās, taču tur ir stingri jāievēro noteikumi un salīdzinoši daudz jāpārvietojas ar kājām.
Labākie piejūras lomi ir Pērnavā, Sāremā dienvidos, kā arī uz Muhu, Hījumā un Vormsi salām, kur galvenokārt tiek makšķerētas līdakas, norāda speciālists.