Rīga bez auto un trolejbusa

Laikā, kad trolejbuss un autobuss bija vēl patālā nākotnē, rīdzinieki izmantoja 4 galvenos transporta veidus: zirgu omnibusu, ormani, zirgu tramvaju un tvaikoni.

19. gs. beigās izplatītākie pasažieru transporta veidi Rīgā bija zirgu omnibusi, ormaņi, zirgu tramvaji, attīstījās tvaikoņu satiksme starp abiem Daugavas krastiem. Gadsimtu mijā tika likti pamati elektriskā tramvaja satiksmei, kas uz ilgu laiku kļuva par pasažieru pārvadājumu “mugurkaulu” Rīgas centrālajā daļā.

Daži vēsturiski fakti

Vieglie ormaņi uzskatāmi ne tikai par pirmo Rīgas sauszemes pasažieru transportu, bet arī par pamatu, uz kura bāzes vēlākajos gados izveidojās regulārais zirgu omnibuss un zirgu ielu dzelzceļa transports.

Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja krājums

“Vecs vai jauns, viņi visi ir vienādi ģērbušies ar zilu, ļoti novalkātu un salāpītu pelerīni pār pleciem, nodilušām sudraba misiņa pogām uz krūtīm un – divām uz muguras. Katram ormanim galvā ir plakana cepure ar lielu, melnu nagu. Visiem Rīgas ormaņiem ir identiski līdzīgi rati ar iesarkanu dzēšgumiju apvilktiem riteņiem un melnu ādas kulbu, ko ormanis uzrauj pār pasažieru galvām, ja uznāk lietus. Katram ormanim ir arī bieza ādas sega, kas, lietum līstot, aizsedz braucēju kājas. Lietus laikā Rīgas ormaņa kulbā ir tik vientuļi un droši, ka braucēji – ja tikai paši grib – var bučoties.”

citēts operdziedātājs Mariss Vētra, “Rīga toreiz…”, Rīga, Liesma, 1994

1852

1852. gada martā, aptuveni 25 gadus pēc tam, kad zirgu omnibuss bija pazīstams citās Eiropas lielpilsētās, tas sāka kursēt arī Rīgā. Sākotnēji pārvadātāji sastapās ar grūtībām, jo braukšanas maksu (10 kapeikas) rīdzinieki uzskatīja par pārāk augstu, un drīz bija spiesti regulāro satiksmi slēgt. To atjaunoja 1874. gadā, maršrutā Rātslaukums–Aleksandra (Brīvības) iela–Lielais pumpis (Brīvības un Tallinas ielas krustojums). Satiksme tika nodrošināta no plkst. 7 rītā līdz plkst. 22 vakarā. 

Pēc tirgotāja Teodora Kazaka pasūtījuma Vīnē būvētais omnibuss varēja uzņemt 14 pasažierus, to apkalpoja konduktors un kučieris. Omnibusu vilka divi zirgi, tas pārvietojās ar ātrumu līdz 6 km/h. Turpmākajos gados tika atvērtas vairākas jaunas omnibusu līnijas (uz Sarkandaugavu, Juglu, Pārdaugavā). 

1853

Sākas regulāra preču–pasažieru tvaikoņa satiksme pār Daugavu

1853. gadā sākas regulāra pasažieru tvaikoņu satiksme starp Rīgas centru un Klīversalu, vēlāk atklāj kuģīšu satiksmi arī uz Āgenskalnu, Iļģuciemu. Gadsimta nogalē kuģīšu satiksmi no privātuzņēmējiem pārņem un sāk organizēt Rīgas pilsēta. Flote pieaug līdz 16 kuģiem, katru no tiem apzīmē ar latīņu burtu, kas uzkrāsots uz kuģīša dūmeņa. Lielāko daļu no kuģiem tolaik būvēja Rīgā, kuģubūvētavā „Lange & dēls”.

Vispopulārākā gadsimtu mijā bija Āgenskalna līnija, kurā tika sasniegts pasažieru pārvadājumu rekords – 1913. gadā tajā pārvadāja 4,5 miljonus pasažieru. No 1906. gada uz Āgenskalnu sāka kursēt arī nakts kuģītis. Brauciena maksa atkarībā no līnijas un ērtībām bija no 2 līdz 10 kapeikām.

Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja krājums

1861

Atklāj pirmo dzelzceļa līniju Latvijas teritorijā Rīga–Dinaburga

1872

Atklāj dzelzceļa tiltu (Dzelzs tiltu) – pirmo pastāvīgo tiltu pār Daugavu Rīgā

1882

Atklāj E. Dipona Rīgas zirgu ielu dzelzceļa kustību trīs maršrutos

Šveices inženieris un diplomāts Eižens Luijs Dipons (Louis Eugene Dupont) 1871. gada novembrī vērsās pie Rīgas rātes ar lūgumu piešķirt viņam koncesiju pasažieru zirgu dzelzceļa būvniecībai pilsētā. Zirgu dzelzceļš rīdziniekiem nebija jaunums – kopš 1863. gada tāds darbojās kravu pārvadāšanai pa Kārļa (13. janvāra) ielu uz Daugavas krastmalu. Līgums par pirmo trīs līniju būvi tika parakstīts 1882. gadā, un tas kļuva par pamatu zirgu tramvaja attīstībai.

Zirgu dzelzceļš drīz kļuva par populārāko sauszemes transportlīdzekļi pilsētas centrālajā daļā – 1899. gadā tika sasniegts pārvadāto pasažieru rekords: piecās tramvaja līnijās 6,8 miljoni pasažieru.  

Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja krājums

1896

Rīgā atklāj Pontontiltu pār Daugavu

1901

Uzsāk elektriskā tramvaja satiksmi Rīgā (pirms tam tramvaja satiksme jau sākta Liepājā)

Izmantojot zirgu tramvaja vajadzībām būvētos sliežu ceļus, kā arī izbūvējot jaunas līnijas, laikā no 1900. līdz 1915. gadam Rīgā izveidojās sazarots elektriskā tramvaja tīkls, kas ar nelielām izmaiņām darbojās turpmāko 50 gadu laikā.

1901. gada pavasarī, kad Rīga svinēja 700 gadu pastāvēšanas jubileju, līdz ar plašu izstādi Esplanādē bija iecerēts atklāt elektriskā tramvaja kustību. Darbi bija aizkavējušies, taču svinību laikā tramvajs tika izstādīts publikas apskatei. Jūnijā pa galveno tramvaja līniju Aleksandra (Brīvības) ielā notika pirmais oficiālais izmēģinājuma brauciens, kurā piedalījās arī jaunievēlētais Rīgas pilsētas galva Georgs Armitsteds. 

1915. gada sākumā Rīgā tramvajs jau kursēja 11 līnijās, līniju kopējais garums bija 48 849 m. 

Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja krājums

1904

Ielu dzelzceļa līnijā Daugavmala–Sarkandaugava regulāri sāk kursēt speciālais tramvaja vilciens rūpnīcas „Provodnik” strādnieku nogādāšanai uz darbu

1907

Pirmie taksometri – E. Feitelbergs saņem pilsētas valdes atļauju pasažieru pārvadāšanai

Inženieris Eižens Feitelbergs 1907. gadā pilsētas valdei iesniedza lūgumu atļaut pārvadāt pasažierus ar trīsvietīgiem automobiļiem un drīz uzsāka pārvadājumus. Viņš bija vācu firmas „Cyklon Maschinen Fabrik” oficiālais pārstāvis Krievijā, tāpēc pirmie “taksometri” Rīgā bija trīsriteņu „Cyklonette” ar viencilindra 3,5 ZS benzīna motoru. Dažus gadus vēlāk taksometra pakalpojumus jau sniedza vairāki uzņēmēji, un šajā laikā Rīgā sāka kursēt pirmie autobusi – no Doma laukuma uz Eksportostu tie vienlaikus varēja uzņemt 12 pasažierus. 

1909

Autobusu satiksmes aizsākums – Dž. Bekmans organizē pasažieru pārvadāšanu ar diviem autobusiem maršrutā Doma laukums–Eksportosta

Pirmie autobusi tika būvēti vietējā Krievu–Baltijas vagonu fabrikā, tos izgatavoja uz kravas auto šasijas. Pirmais „Russo–Balt M” bija gatavs 1913. gada maijā un uzsāka satiksmi starp Sarkandaugavu un Jaunmīlgrāvi.  

Avoti:

Andris Biedriņš, Edvīns Liepiņš. Rīgas sabiedriskais transports no 19. gs. vidus līdz mūsdienām. Nodibinājums Latvijas Industriālā mantojuma fonds, 2015.

CITI LEKCIJAS MATERIĀLI

Rīdzinieku kārumi gadsimtu mijā

No milzīgām tortēm līdz flikerklopsim un ķidu zupai - kas bija rīdzinieku ēdienkartēs gadsimtu mijā?

Vēstures rēbuss

Atmini mīklu! Tās atminējums raksturo cilvēku, no kura lēmumiem bija atkarīgi latviešu un vēl tikai topošās Latvijas likteņi.

Rīgas attīstības laika līnija

Notikumi Rīgas attīstībā, kas palīdzēja tai kļūt par Eiropas līmeņa galvaspilsētu.

Strādnieks industriālajā Rīgā

Kāda bija Rīgas strādnieku ikdiena 19./20.gs. mijā, kad strādāja sešas dienas nedēļā, 10 līdz 12 stundas dienā.