Rīgas attīstības laika līnija

Daži no notikumiem Rīgas attīstībā, kas palīdzēja tai kļūt par Eiropas līmeņa galvaspilsētu.

1857

Sākas Rīgas nocietinājumu vaļņa nojaukšana. Vaļņa atliekas tiek izmantotas jaunu ēku būvniecībā, kā arī tagadējā Bastejkalna uzbērumam. Nojaukšanas darbus pabeidz 1863. gadā.

1861

● Atklāj pirmo dzelzceļa līniju Rīga–Dinaburga (Daugavpils).  
● Atklāj Rīgas Dzelzceļa staciju. 

1862

Sāk darboties Rīgas Politehnikums
(sākotnēji atradās Krišjāņa Barona ielā 14).

1863

Uzcelts Rīgas Vācu teātra nams (tagadējā Latvijas Nacionālās operas ēka).

1864

Rīgā nodibina gumijas apavu fabriku “Meteors”.

1868

Nodibina Rīgas Latviešu biedrību.
Nodibina Rīgas Latviešu teātri. 

1869

Rīgā, Valmieras ielā 2, nodibina Krievu-Baltijas vagonu fabriku, kurā vēlāk ražoja arī automobiļus “Russo-Balt”.
Nodibina Latviešu muzeju (tagadējo Latvijas Nacionālo vēstures muzeju).

1871

Atklāta dzelzceļa līnija Rīga–Daugavpils–Caricina (Volgograda).

1872

Atklāts Dzelzs tilts – pirmais dzelzceļa tilts pār Daugavu, pa kuru notika arī gājēju un pajūgu kustība. Otrā pasaules kara laikā tiltu uzspridzināja, un pēc kara tas atjaunots netika.

1873

Rīgas Latviešu biedrība organizē Pirmos vispārējos dziesmu svētkus, ko atklāj ar Kārļa Baumaņa “Dievs, svētī Latviju”. Svētkos piedalījās vairāk nekā 1000 dziedātāju no 45 koriem, un pasākums pulcēja ap 20 000 cilvēku.

1873

Nodibina čugunlietuvi un mašīnbūves rūpnīcu
“Felzers un Co”.

1877

● Atklāj dzelzceļa līniju
Rīga–Tukums. 

● Laikraksta “Rigasche Zietung” telpās Rīgā pirmo reizi tiek demonstrēti telefona sakari.

1880

Uzņēmējs Hartmanis izveido pirmo zirgu omnibusa maršrutu Pārdaugavā.

1882

● Rīga kļūst par vienu no pirmajām Krievijas impērijas pilsētām, kur darbojas telefona sakari. Šajā gadā pieslēdz 53 aparātus.
● Rīgā atklāj zirgu tramvaju.

1884

● Nodibina Iļģuciema stikla fabriku.
● Rīgas pašvaldība izmēģinājuma veidā uzsāk pasažieru pārvadājumus pār Daugavu tvaikoņos.

1884

Uzbūvētas Rīgas Doma ērģeles – tolaik lielākās pasaulē. Speciāli ērģeļu atklāšanai Ferencs Lists komponē korāļa fantāziju “Nun danket alle Gott” (“Lai Dievu visi teic”)

1886

Rīgā nodibina pirmo velosipēdu fabriku Krievijā, kas vēlāk pārauga par lielāko velosipēdu fabriku “Russia”.

1888

Nodibina Krievijā otro lielāko gumijas izstrādājumu ražošanas uzņēmumu – fabriku “Provodņik”.

1891

Rīgā nodibina pirmo ambulatorisko ārstniecības iestādi-leprozoriju. Tā ietilpība – 40 pacientu, ko vēlāk palielināja uz 80.

1895

Nodibina vagonu rūpnīcu “Fēnikss”.

1896

●  Atklāts Pontontilts pār Daugavu.
●  Uzbūvēts pirmais sešstāvu nams Rīgā – Lāčplēša ielā 17. 

1897

●  Pēc pirmās vispārējās tautas skaitīšanas Krievijā rezultātiem, Rīga ar 282 000 iedzīvotāju ir ceturtā lielākā pilsēta impērijā iedzīvotāju ziņā, no kuriem latviešu ir 45%,
vāciešu – 24%,
krievu – 16%,
ebreju – 6%
un citu tautību – 9%

1898

Nodibina elektrotehnisko fabriku “Union” (kas vēlāk kļūst par VEF) kā vācu akciju sabiedrības “AEG” filiāli.

1899

●  Notiek “Rīgas dumpis” – pirmais Rīgas strādnieku streiks, kas sākās “Linu un džutas manufaktūrā” apsolītā un neizmaksātā algas paaugstinājuma dēļ.

●  Nodibina Rīgas Sociāldemokrātisko organizāciju. 

1900

Nodibina Rīgas Liķieru un degvīna fabriku (tagadējo “Latvijas Balzamu”).

1901

Notiek Rīgas 700. gadadienas svinības. Pilsēta ir uzplaukuma pilnbriedā un var atļauties plašas svētku svinības ar grandiozu rūpniecības, amatniecības un mākslas izstādi.

1901

Uzcelta Nacionālā teātra ēka. Sākotnēji - Otrais Rīgas pilsētas teātris (Krievu teātris).

1901

Sāk kursēt pirmais elektriskais tramvajs Rīgā.

1902

Izveidojas Baltijas latviešu sociāldemokrātiskā strādnieku organizācija.

1904

● LSDSP dibināšanas kongress Rīgā, kurā apvienojās visas latviešu sociāldemokrātiskās organizācijas.

● Rīgā nodibina pirmo darba biržu.

1904

Baltijas latviešu sociāldemokrātiskā strādnieku organizācija sāk nelegāli izdot laikrakstu “Cīņa”.

1905

Sakarā ar demonstrantu apšaudīšanu “Asiņainajā svētdienā” (13. janvārī) Pēterburgā, Latvijas sociāldemokrāti Rīgā izsludina ģenerālstreiku, kam pievienojas ap 60 000 cilvēku. Kad demonstranti atgriežas no mītiņa Maskavas priekšpilsētā, pie Dzelzs tilta tos sagaida karaspēks, kas atklāj uguni (vairāk nekā 100 upuru).

1905

Laukos un citās pilsētās revolūcija izpaužas gan streikos, gan baznīcu demonstrācijās. 1905. gada novembrī tiek nodedzinātas 449 muižas.

1905

Ar 13. janvāra notikumiem Rīgā sākas 1905. gada revolūcija. Tika izvirzītas ekonomiskas (algas palielināšana, darbadienas saīsināšana, darba apstākļu uzlabošana, soda naudas samazināšana u. c.) un politiskas (patvaldības ierobežošana vai likvidācija, biedrošanās un preses brīvība, likumdošanas uzlabošana u. c.) prasības.

1905

● Atver Pilsētas mākslas muzeju (tagadējo LNNM).
● Atver Rīgas Biržas komercskolu (tagad šajā ēkā atrodas LMA).

1906

● Vietām vēl turpinās streiki, aktīvie revolūcijas dalībnieki cīņu turpina partizānu vienībās. Revolūcijas apspiešanai ievestas soda ekspedīcijas.
● Rīgā uzbūvē pirmo planieri un veic pirmos lidošanas izmēģinājumus.
● Atklāj tiešo satiksmi no Liepājas ostas uz Ņujorku.

1907

● Krievu-Baltijas vagonu fabrika sāk ražot pirmos automobiļus Krievijā.
● Rīgā atklāj taksometru satiksmi. Eižens Feitelbergs saņem pilsētas valdes atļauju pasažieru pārvadāšanai ar trim automobiļiem.

1910

● Rīgā atklāj pirmo lidaparātu izstādi Krievijā. 

● Rūpnīca “Motors” sāk ražot pirmos lidaparātus Krievijā.

1914

● Sākas Pirmais pasaules karš.
● Atklāj satiksmi pār jauno Dzelzceļa tiltu (sagrauts Pirmā un Otrā pasaules kara laikā, atjaunots 1950. gadā).

Galvenais avots: 

Indulis Ķēniņš, Rīga. Latvija. Svarīgākie notikumi gadskaitļos Rīgas un Latvijas vēsturē. Zvaigzne ABC, 1999.

Attēli:

No Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja krājuma
No Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma (www.zudusilatvija.lv)

CITI LEKCIJAS MATERIĀLI

Rīdzinieku kārumi gadsimtu mijā

No milzīgām tortēm līdz flikerklopsim un ķidu zupai - kas bija rīdzinieku ēdienkartēs gadsimtu mijā?

Rīga bez auto un trolejbusa

Laikā, kad trolejbuss bija vēl tālā nākotnē, Rīgā izmantoja 4 galvenos transporta veidus: zirgu omnibusu, ormani, zirgu tramvaju, tvaikoni.

Vēstures rēbuss

Atmini mīklu! Tās atminējums raksturo cilvēku, no kura lēmumiem bija atkarīgi latviešu un vēl tikai topošās Latvijas likteņi.

Strādnieks industriālajā Rīgā

Kāda bija Rīgas strādnieku ikdiena 19./20.gs. mijā, kad strādāja sešas dienas nedēļā, 10 līdz 12 stundas dienā.