Kā tas sākās?

Pirmie bendija un hokeja entuziasti, pirmā hokeja spēle Rīgā, pirmā Latvijas dalība starptautiskos mačos.

Esplanādes slidotava, 1927.–1940. Autors nezināms. Foto no Latvijas Sporta muzeja krājuma.

Latvijas bendija sieviešu komanda, Rīga, 1924. No kreisās: 1. rindā – 3. Eleonora Lukstiņa; 2. rindā – 1. Alfrēds Lukstiņš. Autors nezināms. Foto no Latvijas Sporta muzeja krājuma.

Latvijas Sporta biedrības bendija komanda, 20. gs. 20./30. gadu mija. No kreisās pirmajā rindā: 1. Andrejs Jesens, 4. Alfreds Pantels; otrajā rindā: 1. Aleksandrs Liepiņš, 2. Tautmīlis Ūdris, 4. Miķelis Bormanis, 6. Alfrēds Brašmanis. Autors nezināms. Foto no Latvijas Sporta muzeja krājuma.

“19. gadsimta beigās, kad Kanādā dzima hokejs ar ripu, Eiropā ar nūjām pa ledu dzenāja bumbiņu, un šo spēli sauca par bendiju. Latvijas teritorijā ar to 1906. gadā sāka nodarboties sporta biedrībā “Unions” un vēl dažās. (..) Kanādas hokeja ietekme Eiropā pamazām auga, un 1909. gada 15. februārī Rīgā, Dārzkopības biedrības slidotavā Grostonas ielā, notika pirmā hokeja spēle starp “Union” un Dārzkopības biedrības komandām. Laukuma izmērs 35x50 m, katrā komandā septiņi dalībnieki, kuriem rokās dažādas – kam Kanādas hokeja, kam bendija – nūjas.”

Biedrības „Strādnieku sports un sargs” Rīgas centra hokeja komanda, 20. gs. 30. gadu sākums. Autors nezināms. Foto no Latvijas Sporta muzeja krājuma.

“Pirmie uz Kanādas hokeju 1929./1930. gada ziemā pārorientējās biedrības “Strādnieku sports un sargs” (SSS) sportisti. (..) 1930. gada 15. februārī Rīgas centra nodaļas slidotavā Jāņa Asara ielā notika pirmā oficiālā, turklāt uzreiz arī starptautiskā, hokeja spēle: Rīgas SSS ar 3:0 uzvarēja Kēnigsbergas komandu.”

Mākslinieka Maksimiliana Šēla glezna (Maximilian Schels), izdevums “Atpūta”, Nr. 325 (23.01.1931.). Latvijas Nacionālā bibliotēka.

“Latvijas hokeja pirmsākumos neiztikām bez citzemju padomdevējiem. Trīsdesmitajos gados savās hokeja zināšanās un pieredzē ar mums dalījās zviedrs Janosons Augusts Noels, kuru laikabiedri nosaukuši par Latvijas hokeja tēvu. Aktīvi darbojās Lielbritānijas pilsonis Valters Holls un zviedru tiesnesis Svens Jansons (pēc dažu pētnieku domām, zviedrs Jansons Augusts Noels un Svens Jansons ir viena persona Sven August Joel Jansson), kurš Liepājā organizēja paraugtreniņus, bet Rīgā – tiesnešu semināru. 1939. gadā Latvijas izlasi trenēja kanādietis Lerijs Māršs.”

Latvijas hokeja izlase pasaules meistarsacīkstēs Prāgā, 1938. g. No kreisās: Ludvigs Putniņš, Arvīds Pētersons, Kārlis Zilpaušs, Roberts Bluķis, Ādolfs Petrovskis, Aleksejs Auziņš, Roberts Lapainis, Kārlis Paegle, Leonīds Vedējs, Edgars Klāvs. Autors nezināms. Foto no Latvijas Sporta muzeja krājuma.

“1931. gada februārī Latviju uzņēma LIHG. Drīz tika izveidota Latvijas izlase 12 vīru sastāvā: vārtsargi Herberts Kušķis un Pēteris Skuja, aizsargi Indriķis Reinbahs un Leonīds Vedējs, uzbrucēji Andrejs Jessens, Arvīds Jurgens, Arveds Keslers, Jūlijs Lindenbergs, Ādolfs Petrovskis, Ēriks Pētersons, Johans Skadiņš un Valentīns Volframs.”

Latvijas–Polijas valsts vienību spēle hokejā Latvijas Sporta biedrības slidotavā Rīgā, 1938. g. No kreisās: Kārlis Paegle, Leonīds Vedējs, Roberts Bluķis. Autors nezināms. Foto no Latvijas Sporta muzeja krājuma.

Latvijas izlases sniegums hokeja turnīros pirmskara laikā:

  • 1932 8. vieta Eiropas čempionātā
  • 1933 10. vieta pasaules čempionātā
  • 1935 13./14. vieta pasaules čempionātā
  • 1936 13./15. vieta olimpiskajā turnīrā
  • 1938 13./14. vieta pasaules čempionātā
  • 1939 10. vieta pasaules čempionātā

Latvijas–Kanādas spēles moments pasaules meistarsacīkstēs hokejā, Davosa, 1935. gada 20. janvāris (rezultāts 0:14). Vārtos – Roberts Lapainis. Autors nezināms. Foto no Latvijas Sporta muzeja krājuma.

Latvijas hokeja izlase pasaules meistarsacīkstēs Davosā (Šveice), 1935. gada 19.–27. janvāris. No kreisās: Roberts Bluķis, Arvīds Pētersons, Andrejs Jesens, Kārlis Paegle, Arvīds Jurgens, Aleksejs Auziņš, Leonīds Vedējs, Ādolfs Petrovskis, Roberts Lapainis. Kombinēts foto uzņēmums. “Copyright & Photo Bernhardt, Davos”. Foto no Latvijas Sporta muzeja krājuma.

Latvijas hokeja izlase pasaules meistarsacīkstēs Davosā, 1935. g. No kreisās, pirmajā rindā: Roberts Lapainis, Aleksejs Auziņš, Kārlis Paegle, Andrejs Jesens, Irmgarde Plūme, Arvīds Pētersons, Ādolfs Petrovskis, Arvīds Jurgens, Leonīds Vedējs; otrajā rindā: 1. Augusts Ozols, 2. Herberts Kuške, 3. Rūdolfs Ceplītis, 4. Roberts Plūme, 6. Edgars Klāvs. Priekšplānā – Roberts Bluķis. Autors nezināms. Foto no Latvijas Sporta muzeja krājuma.

“Pirmajā pēckara ziemā hokejisti trenējās un spēlēja uz Rīgas kanāla ledus. Latvijā palikušos spēlētājus sadalīja trijās komandās – “Dinamo I”, “Dinamo II” un “Universitātes sports”. Savā starpā sacenšoties divos riņķos, noskaidrojās 1946. gada Latvijas čempioni – “Dinamo I”. Labākie februārī aizvadīja divas spēles ar lietuviešiem: Kauņa–Rīga 0:3; Lietuva–Latvija 0:3. Tā bija kā prelūdija lielajām cīņām ar padomju komunālā dzīvokļa kaimiņiem, kas ilga teju 50 gadu.”

Hokeja spēles moments starp „Universitātes sporta” un Armijas Sporta kluba komandām, 1939. gada 26. februārī. Ēriks Koņeckis cenšas apspēlēt vārtsargu Robertu Lapaini. Autors nezināms. Foto no Latvijas Sporta muzeja krājuma.

“Jau 1940./1941. gada ziemā Rīgu bija apmeklējušas speciālas delegācijas, lai vērotu Latvijas hokejistu spēles, un Leonīds Vedējs (viens no pirmskara Latvijas hokejistiem) pat tika komandēts uz Maskavu par instruktoru, lai izklāstītu teoriju un praksē demonstrētu “Kanādas hokeja” paņēmienus. 

Izdevums “Fiziskā Kultūra”, Nr. 12 (01.12.1946.). Latvijas Nacionālā bibliotēka.

“”Rīdzinieki bija mūsu pirmie skolotāji,” vēlāk rakstīja slavenais padomju hokeja treneris Anatolijs Tarasovs. Savā grāmatā “Sirds pieder sportam” viņam piebalsoja arī leģendārais hokejists un futbolists Vsevolods Bobrovs: “Spēka paņēmienus, veidu, kā izdarīt metienus, īpaši augstos, – to visu mums palīdzēja apgūt draugi no Baltijas.”

Rīgas „Dinamo” hokeja komanda, 20. gs. 40. gadu beigas. Autors nezināms. Foto no Latvijas Sporta muzeja krājuma.

“1946. gada decembrī sākās pirmās PSRS meistarsacīkstes, kurām tika pieteikta arī Rīgas “Dinamo” komanda. Vārtsargi – Roberts Lapainis un Harijs Mellups. Aizsargi – Nikolajs Ķesteris, Roberts Pakalns un Harijs Vītoliņš. Uzbrucēji – Elmārs Bauris, Alfons Jēgers, Edgars Klāvs, Arvīds Pētersons, Mārtiņš Pētersons, Roberts Šūlmanis, Laimonis Zilpaušs. Treneris – Jānis Dobelis. Pirmajā čempionātā rīdzinieki izcīnīja ceturto vietu.”

Latvija lielajā hokeja pasaulē, pirmskara laiks

Izdevums “Brīvās Zemes Ilustrētais Pielikums”, Nr. 8 (20.02.1930.).
Latvijas Nacionālā bibliotēka.

1924

Domājams, ka pirmā starptautiskā spēle Latvijas hokeja vēsturē notika 1924. gada februārī, kad Rīgā ieradās Karalauču (Kēnigsbergas) VfK vienība. Viesi bija gatavojušies spēlei ar ripu; mūsējie (Rīgas Airētāju klubs) – ar bumbiņu. Vienu spēli spēlēja ar ripu, otru – ar bumbiņu, rīdzinieki un uzvarēja abās (2:1 un 9:0).

Rīgas Futbola Kluba (RFK) trešā bendija komanda. 1927. g. No labās pirmajā rindā: 1. Viktors Ozoliņš, 2. Krišjānis Kundziņš. Autors nezināms. Foto no Latvijas Sporta muzeja krājuma.

1929/30

1930. gada 15. februārī Rīgā SSS (“Strādnieku sports un sargs”*) sportisti – Rīgas Centra nodaļa – pieveica Kēnigsbergas strādnieku izlasi (3:0). Nākamajā dienā Latvijas SSS uzvarēja Vācijas strādnieku izlasi (1:0). Marta sākumā mūsējie devās atbildes vizītē uz Vāciju. Pilsētu sacīkstēs Rīgas SSS pieveica Karalaučus (2:0), bet valsts sacīkstēs Latvija uzvarēja Vāciju (3:1).

Izdevums “Strādnieku Sports un Sargs”, Nr. 3 (01.03.1930.). Latvijas Nacionālā bibliotēka.

1930/31

Varšavā Latvija pieveica Poliju (4:2). Pēc tam – Strādnieku olimpiādē – Latvija uzvarēja Austrijas otro komandu (7:1) un Vāciju (3:1), bet cīņā par pirmo vietu piekāpās Austrijai (2:3).

1931. g. 15. martā Rīgā Latvijas studentu izlase zaudēja Lietuvas studentiem (3:4).

Izdevums “Pasaules Pasts”, Nr. 10 (06.03.1932.). Latvijas Nacionālā bibliotēka.

1931/32

Latvijas izlases debija Eiropas meistarsacīkstēs Berlīnē – tika piedzīvoti zaudējumi čehiem un francūžiem, bet gandarījuma turnīrā Latvija uzveica Rumāniju (3:0), bet zaudēja Lielbritānijai (2:5). Kopvērtējumā Latvija palika 8. vietā.

Februāra sākumā Rīgā viesojās Tallinas bendija komanda, kas gribēja izmēģināt hokeja spēli. Rīdzinieki pieveica igauņus ar 6:0.

Februāra vidū Latvijā ieradās Kēnigsbergas strādnieku izlase vienība. Valsts sacīkstēs Latvija uzvarēja (2:1), bet pilsētu sacīkstēs pārāki bija viesi (0:3). 

Marta vidū Rīgas “Union” komanda Vācijā piekāpās Brandenburgai (5:7).

1932/33

Latvijas valstsvienība piedalījās pasaules čempionātā Prāgā – tika piedzīvoti zaudējumi Šveicei un Ungārijai, gandarījuma turnīrā Latvija pieveica Itāliju (2:0), bet zaudēja Rumānijai (0:1).

Latvijas studentu izlase akadēmiskajās pasaules meistarsacīkstēs Bardonekijā pieveica Šveici (1:0) un zaudēja Francijai (0:1). Atkušņa dēļ turnīrs netika pabeigts.

Izdevums “Stadions”, Nr. 18 (19.01.1933.). Latvijas Nacionālā bibliotēka.

1933/34

“Union” viesojās Austrumprūsijā, aizvadot trīs spēles – pret Karalaučiem (1:4), “Karalauču VfB” (1:4) un Rastenburgu (1:1). Februārī Rīgā notika vairākas draudzības spēles.

Izdevums “Stadions”, Nr. 23 (23.02.1933.). Latvijas Nacionālā bibliotēka.

1934/35

Davosā notika pasaules meistarsacīkstes, kurās piedalījās 15 komandas. Latvija iekļuva vienā apakšgrupā ar čempionāta uzvarētāju Kanādu (zaudējums 0:14) un trešās vietas ieguvēju Lielbritāniju (zaudējums 1:5). Gandarījuma turnīrā Latvijai izdevās pieveikt Nīderlandes izlasi.

Izdevums “Dienas Lapa”, Nr. 50 (17.02.1934.). Latvijas Nacionālā bibliotēka.

1935/36

Olimpiskajās spēlēs Garmišā-Partenkirhenē (Vācija) Latvijai neizdevās gūt lielus panākums – zaudējumi tika piedzīvoti pret Kanādu (0:11), Poliju (2:9) un Austriju (1:7). 

Pilsētu sacīkstēs mūsējie pieveica Tartu (11:2).

1936/37

14. februārī Vienības laukuma slidotavā notika Latvijas spēle pret Lietuvu, kas pulcēja ap 1000 skatītāju. Latvija uzvarēja ar 1:0. 

Ar neizšķirtu (1:1) beidzās Rīgas un Kauņas spēle.

1937/38

Bagātīgākā valsts vienības sezona pirmskara laikā. Janvāra sākumā Latvija piedalījās draudzības spēlēs ar Poliju (1:2 Varšavā un 0:1 Rīgā), bet februārī latvieši devās uz pasaules meistarsacīkstēm Prāgā. Turnīrā piedalījās 14 komandas, mūsējiem izdevās turnīru iesākt ar uzvaru pret Norvēģiju (3:1). Līdzvērtīgā cīņā Latvija piekāpās ASV un Vācijas izlasēm.

Sezonas noslēgumā Latvija sacentās ar Rumānijas izlasi (1:0).

Izdevums “Dienas Lapa”, Nr. 50 (17.02.1934.). Latvijas Nacionālā bibliotēka.

1938/39

Janvāra beigās Latvijas izlase devās uz pasaules meistarsacīkstēm Šveicē, pa ceļas aizvadot vairākas treniņspēles. Tika piedzīvoti smagi zaudējumi pret mājiniekiem (0:12) un čehiem (0:9). Tad Latvija pieveica Dienvidslāviju (6:0) un turpināja cīņu gandarījuma turnīrā, kur uzvarēja Beļģiju (5:1) un Dienvidslāviju (4:0), bet zaudēja itāļiem (1:2). Latvija kopvērtējumā ierindojās 10.vietā.

Latvijas Ziemas sporta savienības zibensturnīrs, 1940. g. Pirmais no kreisās: “Universitātes Sporta” komandas spēlētājs. Autors nezināms. Foto no Latvijas Sporta muzeja krājuma.

1939/40

Neatkarīgās Latvijas izlases pēdējās spēles – janvārī “Kalev” laukumā Tallinā latvieši pārspēja igauņus (4:0), 10. martā Rīgā Latvijas valstsvienība aizvadīja savu pēdējo spēli – pret Igauniju (1:2 Latvijas labā), bet dienu vēlāk notika pilsētu sacensības, kurās Rīga uzvarēja Tallinu ar 4:1. 

* 1921. gadā Bruno Kalniņš (1899–1990), aktīvs Latvijas Sociāldemokrātiskās Strādnieku partijas biedrs, Satversmes sapulces un visu četru Latvijas Republikas Saeimu deputāts, dibināja pusmilitāru LSDSP sporta organizāciju – Strādnieku sporta savienību, ko vēlāk pārdēvēja par “Strādnieku sports un sargs”, tautā sauktu par “siseņiem”, jo simbolikā šī organizācija lietoja trīs burtus S. Pēc SSS slēgšanas, no 1933. gada tās vietā funkcionēja sociāldemokrātu sporta organizācija SSB “Cīņa” (Strādnieku Sporta Biedrība “Cīņa”), to slēdza pēc 1934. gada maija apvērsuma.

http://www.zudusilatvija.lv

Avots:

Ēvalds Grabovskis. Hokeja elpas skartie. Izdevniecība “Lauku avīze”, 2016.

Ainis Ulmanis. Melnās ripas bruņinieki. Latvijas hokeja vēsture. Latvijas Hokeja federācija, 1998.

Foto un attēli:

Latvijas Sporta muzejs

Latvijas Nacionālā bibliotēka

CITI LEKCIJAS MATERIĀLI

‘Dinamo’ augstākajā līgā

Rīgas “Dinamo” komanda 1973./74. gada sezonā – pirmajā gadā pēc atgriešanās augstākajā līgā.

Personības Latvijas hokejā: 1931–1991

Elmārs Bauris – Latvijas hokeja vezuma iekustinātājs, vilcējs un liecinieks 80 gadu garumā.

1968 – jauns sākums

Līdz ar trenera Viktora Tihonova ierašanos Latvijas hokejā sākas jauns laikmets, Rīgas “Dinamo” veidojas par “nākotnes komandu”.