Latviešu mūzika pirms Latvijas valsts

Versija par pirmsākumiem, kas iekustināja un veidoja latviešu mūzikas pasauli.

LEKTORS

Orests Silabriedis
Mūzikas apskatnieks, LNSO uz žurnāla "Mūzikas Saule" galvenais redaktors, Latvijas Radio 3 "Klasika" programmu vadītājs

Latviešu mūzika pirms Latvijas valsts (lekcijas konspekts)

Par Latvijas profesionālās mūzikas piedzimšanas laiku mēdz uzskatīt 19. gadsimta pēdējo ceturksni, kad pirmie latvieši sāk studijas Krievijas vai citu zemju augstskolās un eksponējas kā profesionāli atskaņotājmākslinieki un komponisti. Taču – vai tāpēc teiksim, ka pirms atmodas nebija nedz koncertdzīves, nedz jaundarbu? Protams, nē.

Pirmsākumus, protams, ir neiespējami datēt, un mantojums ir apjomīgs. Runa ir par latviešu tautas mūzikas senāko slāni, ko šeit aplūkojam ar fragmentiem no senlaikos dziedātām dziesmām – paraugiem no Kurzemes (teicamdziesma un pavasara garais sauciens), Vidzemes (ganu balss), Sēlijas (rotāšana) un Latgales (tolku bolss). Šis ir visa pamatu pamats, un dažādos laikos tas ticis dažādi lasīts un vēl daudzveidīgāk izmantots.

No senlaikiem dodamies uz viduslaikiem. Plašāks interesentu loks pirms dažiem gadiem uzzināja par 14. gadsimta Rīgas Doma nošu krājuma “Rīgas misāle” eksistenci. Krājums dod mums skaidru priekšstatu par to, kāda mūzika skanēja Rīgas Domā viduslaikos, un prieks, ka daļu še publicēto nošu platē iedziedāja vokālā grupa “Schola cantorum Riga”, ko vada “Rīgas misāles” pētnieks JVLMA rektors Guntars Prānis.

Mūzikas vēsturnieces Zanes Gailītes grāmata “Par Rīgas mūzikas un kumēdiņu spēli” ir liels ieguldījums renesanses un baroka laikmeta Rīgas mūzikas izpētē – te piesauktie mūziķi Pauls Bukēns (Bucenus, darb. 1567–1584), Martins Krūzijs (Crusius, 16. gadsimts), Johans Valentīns Mēders (Meder, 1649–1719) un Johans Gotfrīds Mītelis (Müthel, 1728–1788) ir pārstāvēti arī nedaudzos skaņu ierakstos, kas dod mums priekšstatu par tiešām spilgtu personību klātbūtni 16.–18. gadsimta Rīgā. Jo sevišķi Mītelis Eiropas senās mūzikas speciālistu aprindās ir 18. gadsimta otrās puses Rīgas mūzikas simbols.

19. gadsimtu Latvijas mūzikas vēsturē nav iespējams aplūkot, nepieminot Jāni Cimzi (1814–1881), kurš bija ne tikai izcils pedagoģijas speciālists un tautskolotāju ģildes izveidotājs, bet arī vērā ņemams mūzikas autors – tieši viņš profesionāli un mērķtiecīgi pavēra ceļu uz tautas daiļrades mantojuma aktualizēšanu visupirms homofoni darinātu tautasdziesmu apdaru veidolā.

Un tad nāk daži citi nereti naivas, bet savam laikam nozīmīgas mūzikas autori, un viņu skaitā ir Latvijas himnas autors Baumaņu Kārlis (1835–1905). Savukārt Jurjānu Andrejs (1856–1922) uzskatāms jau par Latvijas profesionālās mūzikas rītausmas pionieri, un viņam pa pēdām min patriarhs Jāzeps Vītols (1863–1948) ar skaidro klasicisma domāšanu, milzīgo pieredzi un Pēterburgas vērienu, Emīls Dārziņš (1875–1910) ar tautā iemīļotām dzidrām dziesmām un spilgto publicista talantu, solodziesmas meistars un operas “Baņuta” autors Alfrēds Kalniņš (1879–1951) un orķestra krāsu pārvaldnieks un operas “Uguns un nakts” autors Jānis Mediņš (1890–1966). Mediņš savu operu sacerēja pirms Kalniņa, taču pirmuzvedumi notika otrādā secībā, aizto šie abi kungi vienmēr būs zināmā sacensībā par pirmās nacionālās operas autora titulu (citu skaņražu agrāk komponētos samērā diletantiskos paraugus neņemam vērā).

MATERIĀLI

Vārdu rēbuss

Atmini mīklu par kāda pasaulē ļoti slavena komponista pirmo tikšanos ar Krievijas impērijas strauji augošo ostas pilsētu – Rīgu.

18 latviešu mūzikas paraugi

Ganu sauciens no Ēveles, Mītels no Pētera baznīcas, Jānis Mediņš pirmajā latviešu operā – ieskats latviešu mūzikas vēsturē Oresta Silabrieža izlasē.

Emīls Dārziņš – mūzikas kritiķis

Fragmenti no komponista Emīla Dārziņa (1875–1910) recenzijās rakstītā par mūziku, mūziķiem, latviešiem, Rīgu.

Rīgas “Bahs” Mītels

Viens no Johana Sebastiāna Baha pēdējiem skolniekiem – komponists, Sv. Pētera baznīcas ērģelnieks Johans Gotfrīds Mītels (1728–1788).