Sveiks lai dzīvo!

Rakstnieki, dzejnieki, žurnālisti, mūziķi un politiķi sumina Jāni Akurateru viņa literārās darbības četrdesmitgadē.

Latviešu kultūras darbinieku un politiķu kopbilde par godu dzejnieka un rakstnieka Jāņa Akuratera literārās darbības četrdesmitgadei (1935. gada 25.  janvāris).

Teodors Zaļkalns
(1876–1972, viens no pirmajiem profesionālajiem latviešu tēlniekiem, Mākslas akadēmijas profesors)

Jūlijs Lācis
(1892–1941, žurnālists, literāts, sabiedriskais darbinieks, 1940. g. – tautas labklājības ministrs)

Oto Nonācs
(1880–1942, skolotājs, žurnālists, sabiedriskais darbinieks, 1. un 2. Saeimas deputāts)

Augusts Kirhenšteins (1872–1963, pirmais Latvijas PSR Augstākās Padomes prezidija priekšsēdētājs (1940–1952))

Jānis Grīns
(1890–1966, pedagogs, rakstnieks, izdevniecības “Valters un Rapa” līdzvadītājs, žurnāla “Daugava” redaktors (1928–1937), Nacionālā teātra direktors (1937–1940))

Ernests Brusubārda
(1880–1968, mūziķis, mūzikas kritiķis, kordiriģents)

Jānis Ķepītis
(1908–1989, komponists, pianists, mūzikas pedagogs)

Jānis Jaunsudrabiņš (1877–1962, rakstnieks, gleznotājs, publicists)

Ludvigs Adamovičs
(1884–1943, luterāņu mācītājs, izglītības ministrs (1934–1935))

Jānis Akuraters
(1876–1937, dzejnieks, rakstnieks, sabiedriskais darbinieks)

Emīlija Benjamiņa
(1881–1941, žurnālu un laikrakstu redaktore, izdevēja, sabiedriskā darbiniece)

Aspazija
(1865–1943, dzejniece, dramaturģe, tulkotāja, sabiedriskā darbiniece) 

Kārlis Skalbe
(1879–1945, dzejnieks, prozaiķis, sabiedriskais darbinieks, žurnālists)

Zenta Mauriņa
(1897–1978, rakstniece, tulkotāja, esejiste)

Līgotņu Jēkabs
(1874–1942, žurnālists, rakstnieks, literatūrkritiķis)

Aleksis Mierlauks
(1866–1943, aktieris un teātra režisors, viens no režijas mākslas pamatlicējiem Latvijā)

Kārlis Štrāls
(1880–1970, dzejnieks, rakstnieks, tulkotājs)

Kārlis Jēkabsons
(1879–1946, rakstnieks, tulkotājs)

“Kultūra bija izvirzījusi divus mērķus (vai izspēlēja divus iespējamās attīstības variantus): radīt specifiski latvisku kultūras kodu; un – “panākt” Eiropas literatūru ar šīs pašas literatūras līdzekļiem. Pirmais variants zināmā mērā izrādījās strupceļš; otrais realizējās tik veiksmīgi, ka jau ar pirmo soli romānistika bija Eiropā iekšā (vismaz Ziemeļeiropā noteikti), turklāt ar abām kājām.”

Guntis Berelis. Latviešu literatūras vēsture. No pirmajiem rakstiem līdz 1999. gadam. Zvaigzne ABC, 1999.

Attēls:

Latvijas Nacionālās bibliotēkas Reto grāmatu un rokrakstu lasītavas krājums. Foto: K. Rake Rīgā


CITI LEKCIJAS MATERIĀLI

Erudīcijas tests – cik labi tu viņus pazīsti?

10 jautājumi par un ap literatūras klasiķiem.

Literatūras periodika gadsimtu mijā

Laikā, kad latviešu literatūra sāka strauji sazarot, veidojās pirmie literārie žurnāli – tos veidoja, tajos publicējās nākamie latviešu literatūras klasiķi.

Vaidelotes grāmatplaukts

Klasikas izlase – 30 laiku pārdzīvojuši teksti, latviešu literatūras “sakņotne”.

Latvieši ienāk Eiropas literatūrā

Kā 19. gs. nogalē tapa un attīstījās latviešu literatūras pamats, kas interesēja, satrauca tā laika rakstniekus – skaidrojam 18 klasiķu portretējumos.