Padegs un “Vāravs”

Vai Padegs tiešām bija Anšlava Eglīša stāsta “Vāravs” prototips?

Jau kā jauns Mākslas akadēmijas students Kārlis Padegs bija spilgts, ekstravagants un īpatns. Šo īpašību dēļ viņš nereti nokļuva tenku avīžu lappusēs, karikatūrās un arī jaunā rakstnieka Anšlava Eglīša uzmanības lokā. 

Padegs un Eglītis abi mācījās Mākslas akadēmijā, abiem bija raksturīgs gan glezniecībā, gan rakstniecībā svarīgais novērotāja talants. Abi pat slimoja ar diloni. Tomēr, kad iznāca rakstnieka novele “Vāravs”, kuras galvenais varonis Jūlijs Pīpkalējs laikabiedriem stipri atgādināja Kārli Padegu, abi vairs neesot pat sveicinājušies.

Noveles centrā ir jaunais, ar bagātu iztēli un lielām ambīcijām apveltītais dzejnieks Jūlijs Pīpkalējs. Nespēdams atrast redakciju, kas gribētu publicēt viņa dzejoļus, viņš izdomā citu ceļu, kā gūt slavu, – piesaistot sev uzmanību ar spilgtu ģērbšanās stilu, šokējošiem dzejoļiem un rakstiem par sevi “dzeltenajā” presē. Anšlavs Eglītis nekad nav atzinis, ka noveles “Vāravs” galvenā varoņa prototips bijis Padegs. Tomēr, zinot, cik bieži Anšlavs Eglītis savos darbos kariķēja trīsdesmito gadu Rīgas māksliniekus, grūti neredzēt līdzības starp Jūliju Pīpkalēju un Kārli Padegu. 

Jūlijs Pīpkalējs

Novelē “Vāravs” Anšlavs Eglītis apraksta, kā Jūlijs Pīpkalējs pēc neveiksmīgas redakciju apstaigāšanas nonāk pie secinājuma, ka pie slavas jātiek citā veidā.

"Vai gan mazums lielu talantu,” viņš teica sev, “cīnījušies par ievērību un slavu ne tikai savas mākslas ieročiem vien? Vai viņi nav provocējuši skandālus, izplatījuši neticamas baumas par sevi, pat noziegušies? Vai Oskars Vailds neģērbās un neizturējās kā Nerons, nerunāja vistrakākos paradoksus un nepārspīlēja savus netikumus, lai tikai pasvītrotu, ka viņš nav tāds, kā visi? [..] Ir māksla labi strādāt, bet ir māksla arī ievākt augļus. Vajadzīgs tikai drosmes un gaumes, un visa tā man diezgan!”

Pēc tam, kad Jūlijs izlēmis, ka viņa jaunais ampluā būs Ēģiptes vāravs jeb faraons, viņš ķeras pie savas ārienes pārveidošanas.

“Taisnās uzacis – nieks, tās var noskūt un izliekt slaidas ar grima zīmuli, četrstūrīgo zemo pieri bārzdas nazis pārvērtis augstā un lepnā; mati, kurus viegli nokrāsot pelnu pelēkus, tad pie deniņiem veidos skaistus robus, bet pret pieres vidu izlieksies pakavveidīgi. Ēnas zem acīm viegli pastiprinās, lūpas mazliet grimā pārvērtīs zilganpelēkas. Uz kaulainajiem, dzeltenajiem pirkstiem mirdzēs plats, vecs gredzens-talismans ar drusku neveikli veidotu svēto skarabeju. Cik tas dīvaini kontrastēs ar spoži balto cigareti. Smēķējoša mūmija!”

Kārlis Padegs

Padega klasesbiedrs Raimonds Veilands atmiņās par mākslinieku raksta:“Kārlis sāka eleganti un uzkrītoši ģērbties. Pelēks mētelis un okstiņš, sarkana šalle, ādas cimdi, spieķis, gara papirosu iemute. Viņš arī mazliet smiņķēja seju un pūderējās.
Es viņam prasīju: “Kādēļ?”
Viņš man tīri loģiski izskaidroja: “Man vajadzīga reklāma. Lai ar saviem darbiem es kļūtu ievērojams un kaut cik naudīgs, man vajadzētu daudz gadu. Tagad es katru dienu parādos vienā otrā kafejnīcā. Svarīgi arī tas, ka es lēnā gaitā eju pa Brīvības bulvāri. Man ir draugi avīžu korespondenti, kas mani fotografē un liek avīzē, pierakstot kādu fantāziju.””
Raimonda Veilanda atmiņu stāsts par Kārli Padegu

RĪGAS DENDIJI BRĪNĀS

Kāpēc Padegs izdzen matus uz pieres? Labi gan tāda frizūra izskatoties, bet kā panākt, lai nodzītie mati neataugtu? Dendiji gribot uzzināt, pie kāda Rīgas friziera matus tā varot nodzīt un kas esot jāēd, lai tie jau otrā dienā neataugtu. Neviens negribot ticēt, ka viņš katru rītu iet vienkārši pie friziera.

1934. gadā izdevumā “Intīmā Rīga”

Žū Pip

Eglītis apraksta arī Jūlija Pīpkalēja uztraukumu par savu vienkāršo vārdu, kas vairs nepiestāvēja jaunajam tēlam.

“Arī vārds darīja rūpes. Jūlijs Pīpkalējs taču nepiederējās ne mūmijai ne modernam dzejniekam. Dažādi to izgrozījis, gan Jūlius Pīpkalis, gan Džulio Pipkalomini, gan vienkārši Žū Pip, viņš tomēr nevarēja galīgi izšķirties ne par vienu no šiem skanīgajiem vārdiem.” 

Charles Padeque

“Charles Padeque” – tā viņš nākotnē bija paredzējis savu vārdu pārveidot “dižciltīgu”,” atceras studiju biedrs Kārlis Neilis.  Tā parakstīti arī vairāki viņa darbi.

Sirds vivisekcija

Līdzības starp Pīpkalēju un Padegu redzamas arī viņu izvēlētajos darbu nosaukumos un tematikā.
“Šai dzeju grāmatai nu vajadzēja būt vispārsteidzošākai, modernākai un trakākai, kāda jebkad redzēta. Veselu nedēļu Jūlijs gudroja nosaukumu. Izmēģinājis visdažādākās “Sirds vivisekcijas”, “Ņirdzīgos līķus”, “Sirdsšķīstos kanibālus”, “Graciozos bendes”, viņš izmisumā izšķīrās par kādas vecas pirātu dziesmas pirmo pantu [..]"

Five o'clocks morgā

Kārlis Padegs par savu darbu nosaukumiem reiz teicis: “Dzīvē tas nu vienreiz tā ir, ka ikdienišķām ainām mēs paejam garām, tās neievērojot. Ja nu es savām gleznām ar reāliem sižetiem liktu saturam atbilstošus parakstus, tad neviens tām nepiegrieztu vērību. Turpretī tagad, izlasot neparastu gleznu parakstu, katris cenšas noskaidrot, kāpēc tāds paraksts, kādēļ arī visai rūpīgi apskata gleznu.” 

Avoti:

Kalnačs, J., Rīgas dendijs un autsaiders. Kārlis Padegs, Neputns, Rīga, 2011
Kalnačs J., Variācijas par Kārļa Padega tēmu, Apgāds "Jāņa sēta", Rīga, 1996
Literatūras, mākslas un zinātnes mēnešraksts “Daugava”, 1934: 5
Eglītis, A., Maestro, Zinātne, Rīga, 2000. 
Mazās sensācijas, izdevums “Intīmā Rīga”. 1934: 3

Attēli:

No Rakstniecības un mūzikas muzeja krājuma
No Jāņa Kalnača privātā arhīva

CITI LEKCIJAS MATERIĀLI

Oriģināls vai viltojums?

Vai vari noteikt, kuri darbi ir oriģināli un kuri – viltojumi?

Laikabiedru atmiņas

Kā mākslinieku atceras viņa studiju biedri, draugi un radinieki.

Karikatūrists “Svaros”

Laikā no 1930. līdz 1931. gadam Kārlis Padegs radīja ap 170 karikatūru satīras izdevumā “Svari”.