Rīga - no cietokšņa līdz lielpilsētai

Rīgas attīstība par modernu lielpilsētu - pilsētas plānošana, būvniecības bums un ievērojamākie arhitekti.

LEKTORS

Jānis Krastiņš,
arhitekts, RTU Arhitektūras fakultātes profesors

Rīgas izaugsme par lielpilsētu (lekcijas kopsavilkums)

Rīga ir pilsēta ar skaidri uztveramu, precīzu plānojuma struktūru un bagātu visu laikmetu arhitektūras mantojumu. Līdz pat 19. gadsimta vidum pilsētas viduslaiku kodolu Vecrīgu apjoza 16. un 17. gadsimtā izbūvētie zemes vaļņu nocietinājumi ar ūdens grāvjiem. Ap tiem pletās esplanāde, bet vēl tālāk, ārpus tagadējās Elizabetes un Turgeņeva ielas trases, priekšpilsētas, kurās drīkstēja celt vienīgi mazstāvu koka ēkas. 
1856. gadā tika atļauts nojaukt cietokšņa vaļņus, un pilsētas galvenais arhitekts Johans Daniels Felsko (Johann Daniel Felsko) kopā ar arhitektu Oto Dīci (Otto Dietze) izstrādāja bijušā cietokšņa un tā esplanādes teritorijas pārveidošanas projektu. Vaļņus nojauca no 1857. līdz 1863. gadam pēc nedaudz pārveidota projekta, taču kopumā saglabājot J. D. Felsko un O. Dīces projekta idejas. Bijušās esplanādes teritorijā tika izveidots bulvāru loks, kurā perimetrāli apbūvēti kvartāli mijkārtoti ar parkiem un brīvi stāvošām sabiedriskām ēkām. Viena no svarīgākajām telpiskās kompozīcijas asīm šajā pilsētbūvnieciskajā ansamblī ir bijušo cietokšņa grāvju vietā izveidotais kanāls, gar kuru stiepjas apstādījumu josla. 1858. gadā tika atcelts arī aizliegums celt mūra namus ārpus Vecrīgas. 19. gs. septiņdesmitajos un astoņdesmitajos gados daudzstāvu mūra namu celtniecība galvenokārt koncentrējās bijušās esplanādes teritorijā, un 19. gs. nogalē bulvāru ansamblis pamatā jau bija ieguvis tā mūsdienu vaibstus. 
No 1873. līdz 1875. gadam tika nojaukti arī Citadeles vaļņi un teritorija ap šo bijušo cietoksni pārveidota atbilstoši J. D. Felsko un O. Dīces projekta idejām. Līdz ar to bulvāru loks ar abiem galiem piekļāvās Daugavmalai. Pilsētas centrālās daļas telpiskās struktūras skaidrību daļēji deformēja vienīgi dzelzceļa uzbērums dienvidaustrumos no Vecrīgas, kuru tur izveidoja pēc dzelzceļa tilta uzcelšanas 1873. gadā. 
Harmonisku pilsētvides attīstību ir veicinājuši Rīgas būvnoteikumi. Tie izdoti 1867., 1881. un 1904. gadā, vairākkārt papildināti un stingri ievēroti līdz pat 1944. gadam. Būvnoteikumi limitēja apbūves blīvumu, dažādu arhitektonisko detaļu izveidojumu un augstumu – tas nedrīkstēja pārsniegt 6 stāvus, 21,3 metrus un ielas platumu. Ar būvnoteikumu papildinājumu 1885. gadā pilsētas centrālajā daļā līdz Bruņinieku ielai tika aizliegta jaunu koka ēku celtniecība, bet saskaņā ar 1904. gada būvnoteikumiem šis aizliegums bija spēkā visā teritorijā, aptverot dzelzceļa loku, daļu Maskavas priekšpilsētas un Klīversalu. Bijušajās priekšpilsētās senākās koka ēciņas intensīvi nomainīja daudzstāvu mūra ēkas. 
Celtniecības apjomi ievērojami pieauga pašā 19. gadsimta nogalē, bet pēc tam nedaudz saruka. Tomēr 20. gadsimta sākums Rīgā bija augstākā uzplaukuma periods visā pilsētas vēsturē. Strauji attīstījās rūpniecība. Rīgas fabrikās saražoja 5,7% no Krievijas impērijas rūpniecības produkcijas, bet Rīgas osta pēc preču apgrozījuma 1901. gadā kļuva par lielāko visā impērijā. Iedzīvotāju skaits no 282 230 vēl 1897. gadā pieauga līdz vairāk nekā pusmiljonam. 
Vispārējo rūpniecības, tirdzniecības un kultūras uzplaukumu pavadīja nepieredzēts celtniecības bums. Uzcēla simtiem jaunu dzīvojamo un sabiedrisko ēku. Periodā starp 1910. un 1913. gadu ikgadējais jaunbūvju skaits bija 150–220 daudzstāvu mūra īres namu.
19. gadsimtā arhitektūrā valdīja eklektisma stils, bet 20. gadsimta sākumā to nomainīja jūgendstils. Pēc 1904. gada Rīgā vairs neuzcēla nevienu eklektisma stila ēku. Tas izskaidro neparasto jūgendstila ēku sablīvējumu Rīgas centrā. Jūgendstilam Rīgas arhitektūrā ir īpaša nozīme. Šī stila ēkas veido gandrīz trešo daļu no visas centra apbūves. 
Rīgā galvenokārt praktizēja vietējie arhitekti. Lielākā daļa no tiem profesionālo izglītību bija ieguvuši Rīgas Politehniskā institūta (RPI) Arhitektūras fakultātē, kuru atvēra 1869. gadā. 19. gs. 90. gadu vidū no apmēram 40 Rīgā praktizējošajiem arhitektiem 25 jau bija pašmāju skolas audzēkņi. 
Īpaši aktīvi un produktīvi bija latviešu arhitekti. Starp 20. gadsimta sākumā Rīgā praktizējošajiem 70 arhitektiem viņu bija tikai ap 10, taču pēc viņu projektiem tapusi vairāk nekā trešā daļa no visām jūgendstila celtnēm. Vairāk nekā 60% no jūgendstila laikā uzceltajām daudzstāvu dzīvojamām ēkām piederēja latviešiem. Šajā laikā Rīga kļuva par latvisku pilsētu.

MATERIĀLI

Kā gadsimtu mijā iekārtoja modernu dzīvokli?

Populāro mājsaimniecības grāmatu autores Hermīnes Zālītes (Minjonas) ieteikumi glītai un modernai mājsaimniecībai.

Neuzceltā Rīga

Rīgai strauji augot, netrūka arī dažādu ideju un plānu, kuri tā arī netika realizēti.

Izstāde, kas mainīja pilsētu

Rīgas 700. jubilejas izstāde, kas atstāja iespaidu uz pilsētu vēl vairākus gadus.

Rīgas arhitektūras meistari

Rīgā darbojušies daudzi arhitekti, taču daži atstājuši īpašu nospiedumu pilsētas ainavā.

Atpazīsti meistarus!

Vai zini, kas projektējis ievērojamas ēkas Rīgā?