Rīgas arhitektūras meistari

Rīgā darbojušies daudzi arhitekti, taču daži atstājuši īpašu nospiedumu pilsētas ainavā. 

Jānis Fridrihs Baumanis (1844-1879)

  • J. F. Baumanis bija pirmais akadēmiski izglītotais latviešu tautības arhitekts, tomēr nav saglabājušās liecības par to, kur viņš izglītību ieguvis. 
  • Baumanis bija arī viens no Latviešu biedrības dibinātājiem, viens no pirmo latviešu dziesmu svētku organizētājiem un Latviešu biedrības kora priekšnieks. 
  • Baumanis projektējis ap 150 Rīgas ēku, no kurām apmēram 40 atrodas Rīgas bulvāru ansamblī.

Konstantīns Pēkšēns (1859 - 1928)

  • Absolvējis Rīgas Politehnikumu.
  • Pēkšēns savu profesionālo darbību uzsāka J. F. Baumaņa birojā, bet 1886.gadā uzsāka patstāvīgu būvpraksi. Viņa birojā praktisku darbību uzsāka daudzi arhitekti – E. Laube, A. Vanags, A. Malvess, A. Medlingers, M. Ņukša, E.Pole, u.c.
  • Pēc viņa projektiem uzcelts vairāk nekā 250 daudzstāvu mūra namu un koka ēku. 

20 gs. un mūsdienās. 

Arhitekta Konstantīna Pēkšēna projektētais īres nams ar veikaliem Brīvības ielā 46, celts 1907.g. Bijušais II Vidzemes savstarpējās kredītbiedrības bankas nams. Līdz 20. gadiem bankas īpašums. 

Attēls: No Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja krājuma / DELFI

Arhitekta Konstantīna Pēkšēna projektētais īres nams ar veikaliem Brīvības ielā 46, celts 1907.g. Bijušais II Vidzemes savstarpējās kredītbiedrības bankas nams. Līdz 20. gadiem bankas īpašums. 

Attēls: No Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja krājuma / DELFI

Eižens Laube (1880-1967)

  • Absolvējis Rīgas Politehniskā institūta Arhitektūras nodaļu, vēlāk kļuvis par RPI docentu, lasījis lekcijas teorētiskakos priekšmetos, kā arī vadījis zīmēšanas un arhitektūras projektēšanas nodarbības. 
  • Savu darbību arhitektūras jomā Laube uzsāka ap 1900. gadu, kad vēl kā students Rīgas Politehniskajā institūtā sāka strādāt Konstantīna Pēkšēna būvbirojā par zīmētāju. Tandēmā ar Pēkšēnu tapušas daudzas ievērojamas jūgendstila ēkas Rīgā. Laube pielicis roku arī daudzām celtnēm, kuras šodien asociējas ar Pēkšēna vārdu, piemēram, ēkai Alberta ielā 12, kurā šobrīd atrodas Rīgas Jūgendstila muzejs. 
  • Pēc Laubes projektiem uzceltas, pārbūvētas vai rekonstruētas vairāk nekā 200 ēkas, tostarp ap 80 jaunbūvju.

Jānis Alksnis (1869-1939)

  • Jānis Alksnis bija autodidakts - akadēmiskas arhitekta izglītības viņam nebija, tomēr 1901.gadā viņš nokārtoja iekšlietu ministrijas Celtniecības tehniskās komitejas eksāmenu būvtiesību iegūšanai.
  • Jāņa Alkšņa tēvocis bija pazīstamais latviešu būvmeistars J.Brauns, pie kura Alksnis jaunības gados strādāja un tādējādi piedalījās daudzu Vidzemes baznīcu un biedrību namu būvniecībā. Vēlāk Rīgā atklājās arī Alkšņa mākslinieciskās dotības un, dažus gadus mācījies būvskolā Vācijā un strādājis kopā ar būvinženieri J. Krūmiņu, Alksnis pievērsās ēku projektēšanai.
  • Pēc Alkšņa projektiem Rīgā tapuši apmēram 120 daudzstāvu mūra nami un nezināms daudzums koka ēku.

Aleksandrs Vanags (1873-1919)

  • 1891. gadā Vanags sāka studēt inženierceltniecību, bet no 1898. gada – arhitektūru Rīgas Politehniskajā institūtā. Augstskolas diplomu viņš neieguva, taču vēlāk Sanktpēterburgā, Iekšlietu ministrijas Celtniecības tehniskajā komitejā nokārtoja eksāmenu, kas deva faktiskas tiesības strādāt arhitektūras arodā.
  • Lielākā daļa Vanaga daiļrades radusies ļoti īsā laika posmā – apmēram piecos gados. Gandrīz desmit gadus strādājis Konstantīna Pēkšēna būvbirojā, 1905. gadā Vanags atvēra pats savu arhitektūras projektēšanas biroju. Vanags vāca materiālus par latviešu tautas celtniecību un lietišķo mākslu Ziemeļkurzemē, 1896. gadā arhitekts piedalījās arī latviešu etnogrāfiskās izstādes organizēšanā Rīgā. 
  • Pēc Vanaga projektiem Rīgā tapušas vairāk nekā 70 ēkas.

Augusts Malvess (1878-1951)

  • Ieguvis arhitekta grādu Rīgas Politehniskajā institūtā.
  • Savu karjeru Augusts Malvess uzsāka Konstantīna Pēkšēna birojā, savukārt 1909. gadā atvēra pats savu būvbiroju. Pirmā pasaules kara laikā arhitekts darbojās Maskavā, taču jau 1919.gadā atgriezās Latvijā un kļuva par pedagogu Latvijas Universitātes Arhitektūras fakultātē. 1939.gadā Malvess kļuva par ārkārtēju profesoru.
  • Pēc Malvesa projektiem Rīgā uzceltas apmēram 20 ēkas. 

Ernests Polis (Pole) (1872-1914)

  • Ernests Polis bija ļoti vispusīgi izglītots un pirms arhitekta profesijas apgūšanas vairākus gadus strādāja par skolotāju. 1908.gadā viņš ieguva akadēmisko arhitekta grādu.
  • Aktīvi profesionāli Polis Rīgā darbojās tikai piecus gadus. Pirmie Poļa darbi bija nacionālā romantisma stilā celti, viņš arī cieši sadarbojies ar Konstantīnu Pēkšēnu un Eiženu Laubi. Viens no šādiem sadarbības rezultātiem ar Laubi ir jaunais Rīgas Latviešu biedrības nams - iespējams, pazīstamākais Poļa veikums. Lielākā daļa viņa celtņu mūsdienās ir arhitektūras pieminekļi. 
  • Pēc Ernesta Poļa projektiem Rīgā uzceltas vairāk nekā 40 ēkas. 

Rūdolfs Filips Donbergs (1864-1918)

  • Absolvējis Rīgas Politehnikumu.
  • Pēc Rīgas Politehnikuma absolvēšanas strādāja pie arhitektiem H. Hilbiga un V. Bokslafa, bet jau drīz izvērsa plašu privātpraksi. 
  • Pēc Donberga projektiem Rīgā tapušas vairāk nekā 80 mūra ēkas. 

Jānis Gailis (1882-1957)

  • Ieguva arhitekta grādu 1911.gdā. 
  • Jānis Gailis ražīgi darbojās dažus gadus pirms Pirmā pasaules kara, kas uz ilgu laiku apstādīnāja Rīgā sākušos būvniecības bumu. 
  • Laikā starp arhitekta grāda iegūšanu un Pirmo pasaules karu paspēja uzcelt apmēram 15 ēkas.  

Oskars Bārs (1848-1914)

  • Bija pirmais Rīgas Politehnikuma absolvents, kādu laiku izglītojās arī Berlīnē
  • Pēc izglītības iegūšanas četrus gadus strādāja Jelgavā. Atgriezies Rīgā, Bārs izvērsa savu arhitekta privātpraksi, kā arī ar pārtraukumiem strādāja par būvrevidentu Rīgas pilsētas būvvaldē. 
  • Ap 90 daudzstāvu mūra ēkas un nezināms skaits koka ēku.

Johans Daniels Felsko (1813-1902)

  • Apguva mūrnieka amata prasmi pie Rīgas būvmeistara J. D. Gotfrīda, vēlāk strādāja par zelli Varšavā un Poznaņā. No 1835.-1840. gadam studēja arhitektūru Kopenhāgenā.  
  • J. D. Felsko bija Rīgas galvenais arhitekts 35 gadus. Pēc Rīgas vaļņu nojaukšanas, Felsko izstrādāja pilsētas centra rekonstrukcijas projektu kopā ar arhitektu inženieri Otto Dīci. Vēlāk Rīgas arhitektūrā ražīgs bijis arī Felsko dēls Kārlis Felsko, kurš projektējis vairāk nekā 115 dažādu ēku.
  • Pēc Felsko projektiem tapis vēl neapzināts skaits sabiedriski nozīmīgu ēku, to skaitā baznīcas, skolas, slimnīcas.

Reinholds Šmēlings (1840-1917)

  • Pabeidzis Sanktpēterburgas Mākslas akadēmijas Arhitektūras nodaļu, par panākumiem saņemot Zelta medaļu un stipendiju, kas ļāva četrus gadus papildināt zināšanas ārzemēs - Vācijā un Itālijā. 
  • Šmēlings bija pilsētas galvenais arhitekts laika posmā no 1879-1915. gadam. 1879. gadā izstrādāja jaunu pilsētas attīstības plānu. 
  • Šmēlings projektējis vairāk nekā 50 ēkas Rīgā - vairāk nekā 20 skolu, 3 slimnīcas, 5 ugunsdzēsēju depo, 2 tirgus, kā arī naktspatversmes, administratīvās ēkas, komunālās saimniecības objektus, kazarmas, kultūras iestādes, dzīvojamās ēkas, kopumā - ap 100 celtņu. Par arhitektu kļuva arī viņa dēls Aleksandrs Šmēlings, pēc kura projektiem Rīgā tapušas vairāk nekā 20 ēkas. 

Heinrihs Šēls (1829-1909)

  • Absolvējis Sanktpēterburgas Mākslas akadēmiju.
  • Šēls Rīgā ieradās 1853.gadā, lai vadītu Lielās ģildes būvdarbus. Kopā ar arhitektu F. Hesu Šēls vadīja arī tagadējās Nacionālās operas būvdarbus. Šēla darbības laiks sakrita ar Rīgas vaļņu nojaukšanu, tāpēc viņš projektēja arī vairākas ēkas tolaik jaunizveidotajā bulvāru lokā.
  • 1899.gadā par Šēla kompanjonu kļuva Fridrihs Šefels, par kura personību saglabājušās maz ziņas. Abi izveidoja slaveno būvfirmu “Šēls un Šefels”. 1904. gadā Šefels uzsāka patstāvīgu darbību un pēc viņa projektiem tapa vairāk nekā 30 ēku. 

Edmunds fon Trompovskis (1851-1919)

  • Absolvējis Rīgas Politehniskā institūta Arhitektūras fakultāti. 
  • Trompovska būvbirojā tapa ne tikai ēku, bet arī vairāku Rīgas priekšpilsētu apbūves plānojuma projekti. Pēc viņa projekta uzcelta arī pati pirmā seštāvu ēka Rīgā, Lāčplēša ielā 17. 
  • Projektējis ap 100 daudzstāvu namu, rūpnīcu un sabiedrisko ēku, kā arī vēl neapzinātu skaitu koka ēku. 

Augusts Reinbergs (1860-1908)

  • Absolvējis Rīgas Politehniskā institūta Arhitektūras fakultāti ar izcilību. Ieguvis II pakāpes mākslinieka grādu Sanktpēterburgā, pavadījis divus gadus studiju ceļojumos Austrijā, Itālijā, Francijā un Vācijā. 
  • Paralēli profesionālajai darbībai arhitektūras jomā Reinbergs veicis arī arheoloģiskus pētījumus daudzos Vecrīgas vēsturiskajos namos, to skaitā Doma klosterī un Jēkaba baznīcā. Viņš bija sabiedriski aktīvs - bija viens no Rīgas Arhitektu biedrības dibinātājiem un tās pirmais priekšsēdētājs, kļuva par adjunktprofesoru Rīgas Politehniskajā institūtā, kā arī tika ievēlēts par Rīgas Domes locekli. 
  • Reinbergs nav bijis starp ražīgākajiem Rīgas arhitektiem, taču viņa veikumu sarakstā ir vairākas arī šodien nozīmīgas ēkas, piemēram, Latvijas Nacionālā teātra ēka un Latvijas Bankas ēka. 

Mihails Eizenšteins (1867-1921)

  • Apguvis būvinženiera profesiju Sanktpēterburgā.
  • Pateicoties savam ekspresīvajam stilam, Eizenšteins izpelnījās arī daudz negatīvu atsauksmju no tā laika mākslas un arhitektūras kritiķiem. 
  • Uzbūvējis nedaudz vairāk kā 15 celtnes, lielu daļu no tām Alberta ielā.

20 gs. un mūsdienās. 

Pēc Mihaila Eizenšteina projekta celtais J. Ladziņa īres nams Elizabetes ielā 33. Uzcelts 1901. gadā. 

Attēls: No Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja krājuma / DELFI

Vilhelms Ludvigs Bokslafs (1858-1945)

  • Studējis arhitektūru Rīgas Politehnikumā.  
  • 1885.gadā V. L. Bokslafs sāka strādāt arhitekta H. Šēla būvbirojā, bet vēlāk uzsāka patstāvīgu arhitekta praksi, kā arī veica pētījumus par pilsētas arhitektūras vēsturi. 
  • Uzcēlis apmēram 30 daudzstāvu mūra dzīvojamo un sabiedrisko ēku, vairākas rūpnīcu ēkas. Iespējams, pazīstamāka viņa projektētā ēka ir Rīgas Komercskola (tagadējā Mākslas Akadēmija).

20 gs. un mūsdienās. 

Vilhelma Bokslafa projektētā Biržas komercskola (tagadējā Latvijas Mākslas akadēmija) 20.gs sākumā un 2013. gadā.

Attēli: No Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma (www.zudusilatvija.lv), LETA

Pauls Mandelštams (1872-1941)

  • Rīgas Politehnikuma absolvents.
  • Mandelštama darbu klātesamība īpaši cieši jūtama Vecrīgā - jūgendstila ēka Kalēju ielā 23, universālveikals Šķūņu ielā 4, greznā biroju ēka Kaļķu ielā 22 un tagadējā Latvijas Radio ēka Doma laukumā. Pirmais pasaules karš pārtrauca vairākus Mandelštama projektus, tomēr pēc kara arhitekts darbību atsāka ar jaunu sparu un ir projektējis ievērojamu skaitu ēku funkcionālisma stilā. 
  • Pēc viņa projektiem tapušas apmēram  60 ēkas. 

Avoti:

Krastiņš J., Rīgas arhitektūras meistari, Rīga, Jumava, 2002.

Attēli:

No Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja krājuma (Roberta Johansona fotogrāfijas)
No Latvijas Nacionālās bibliotēkas Letonikas un Baltijas nodaļas krājuma, www.zudusilatvija.lv 

CITI LEKCIJAS MATERIĀLI

Kā gadsimtu mijā iekārtoja modernu dzīvokli?

Populāro mājsaimniecības grāmatu autores Hermīnes Zālītes (Minjonas) ieteikumi glītai un modernai mājsaimniecībai.

Neuzceltā Rīga

Rīgai strauji augot, netrūka arī dažādu ideju un plānu, kuri tā arī netika realizēti.

Izstāde, kas mainīja pilsētu

Rīgas 700. jubilejas izstāde, kas atstāja iespaidu uz pilsētu vēl vairākus gadus.

Atpazīsti meistarus!

Vai zini, kas projektējis ievērojamas ēkas Rīgā?