Latvieši bēgļu nometnēs Vācijā
(1944–1950)

Darbojas vairāki teātri, tiek izdota dzeja, stāsti un romāni, latviešu valodā iznāk virkne laikrakstu.

Kur dzīvoja bēgļi no Latvijas

1945. gada vasarā Zviedrijā bija nonākuši 4600 latvieši, Dānijā 2100, bet Austrijā atradās 2200 latvieši.

Laika posmā no 1945. līdz 1950. gadam Vācijas teritorijā darbojās

294 bēgļu nometnes

Lielākās un kultūras dzīvē aktīvākās latviešu bēgļu nometnes: Eslingenā (saukta arī par mazo Rīgu; kļuva par latviešu kultūras dzīves centru tā sauktajā amerikāņu zonā), Augsburgā (divas nometnes), Fišbahā, Hānavā, Manheimā, Ansbahā, Vircburgā (divas nometnes), Blombergā (latviešu kultūras centrs tā sauktajā angļu zonā), Flensburgā (četras nometnes), Grēvenē (piecas nometnes), Lībekā (astoņas nometnes, lielākais latviešu centrs Vācijas ziemeļos), Oldenburgā (divas nometnes), Detmoldā. Franču zonā bēgļi dzīvoja galvenokārt izklaidus –pilsētās un ciemos.

1946. gada sākumā Latviešu centrālās komitejas Mākslas aģentūra apzināja bēgļu radošo potenciālu, konstatējot, ka bēgļu gaitās atrodas:

Bēgļu gados publicēti 42 dzejas krājumi (gan latviešu dzejnieku jaunrade, gan agrāk tapušu darbu izlases), 94 īsprozas grāmatas un 27 jauni romāni (daļa no tiem iesākta jau Latvijā).

Darbojās divi latviešu profesionālie teātri – Eslingenā un Mērbekā, pastāvēja 19 pusprofesionālas un amatierteātru trupas un kopas. Kopumā bēgļu nometnēs no 1945. līdz 1950. gadam darbojās aptuveni 100 dramatiskie ansambļi.

Sākot ar 1945. gadu, gandrīz katra nometne vai organizācija izdeva kādu laikrakstu, žurnālu, biļetenu un apkārtrakstu, kopumā 232 periodiskos izdevumus.

1944. gada oktobrī sāka darboties Latvijas radiofons Dancigā (Gdaņska). 

Avoti:

Ingūna Daukste-Silasproģe. Latviešu literārā dzīve un latviešu literatūra bēgļu gados Vācijā 1944–1950. Zinātne, 2002.

Ingūna Daukste-Silasproģe. Latviešu kultūras dzīve trimdā (literatūra, teātris, mūzika). Latvieši un Latvija, IV sējums, Latvijas Zinātņu akadēmija, 2013.

Virtuālā izstāde “Baltijas valstu bēgļu nometnes Vācijā. 1944–1951” (Igaunijas Nacionālais arhīvs, Latvijas Nacionālais arhīvs, Martina Mežvīda Lietuvas Nacionālā bibliotēka, “Baltijas mantojuma tīkls” (Baltic Heritage Network)), http://www.archiv.org.lv/.

Attēli:

No biedrības "Latvieši pasaulē – muzejs un pētniecības centrs” veidotās ekspozīcijas “Latviešu pēdas pasaulē”, http://pedas.lapamuzejs.lv/

CITI LEKCIJAS MATERIĀLI

Prese un grāmata – tilts pie savējiem

Laikraksti un žurnāli, kas tapa trimdas sākuma gados un iznāk vēl šodien.

Elles ķēķa republika Ņujorkā

Jauns laikmets latviešu dzejā – tālu no Latvijas, tuvu tai sirdī.

Desmit

Desmit autori par iziešanu no mājām, par aizbraukšanu – uz Vāciju, Zviedriju, tad tālāk – Ameriku, Austrāliju, Kanādu, par pasauli, kuras vairs nav.

Lielā izklīšana – Dieva putniņi

Latviešu rakstnieki, mūziķi, mākslinieki un teātra ļaudis bēgļu gaitās.