Latviešu rakstnieki un dzejnieki trimdā

Daļa no Latvijas literatūras, kas dzima un turpināja augt ārpus dzimtenes.

LEKTORE

Inguna Daukste-Silasproģe
literatūrzinātniece, LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta vadošā pētniece

Latviešu trimdas literatūra: personības (lekcijas konspekts)

Laiks kopš 1944. gada atvasaras un 1945. gada pavasara, kad tūkstošiem latviešu devās bēgļu gaitās uz Vāciju (kuģos) un uz Zviedriju (nedrošās bēgļu laivās, riskēdami ar savu dzīvību), ir kļuvis par pagātni. Tolaik neviens nespēja iedomāties, ka bēgļu gaitas izvērtīsies ilgos trimdas gados, kuros latvieši spēja radīt un kopt latviskas garīgās (kultūras) “mājas”, saglabāt nacionālo identitāti. “Literatūra, būdama saistīta ar valodu, tātad ar tautas vissvarīgāko un īpatnējāko iezīmi, iegūst īpašu vietu visā kultūras dzīvē, visā tautas vai tautas grupas pastāvēšanas jautājumā,” rezumējusi Vallija Ruņģe. Trimdā tapusī literatūra un literārie teksti ir daļa latviešu literatūras vēstures, tikai tapusi atšķirīgos apstākļos, vidē un vietā – ārpus Latvijas, tomēr latviešu valodā. 
Lekcijā sniegts neliels ieskats latviešu bēgļu/trimdas literatūras specifikā, kam raksturīgs starpdisciplinārs skatījums, ietverot arī laikmeta un vēstures, dokumentu, arhīvu un avotu studijas. 
Te konspektīvi aplūkotas dažas spilgtas latviešu trimdas literārās personības, tostarp Jānis Jaunsudrabiņš (1877–1962; Vācija), Mārtiņš Zīverts (1903–1990; Zviedrija), Anšlavs Eglītis (1906–1993; Vācija, ASV), Andrejs Eglītis (1912–2006; Zviedrija, Latvija), Gunars Janovskis (1916–2000, Vācija, Anglija), Linards Tauns (1922–1963; Vācija, ASV), Astrīde Ivaska (1926–2015, Vācija, ASV, Īrija, Latvija), Ilze Šķipsna (1928–1981, Vācija, ASV) un Juris Kronbergs (1946, dzimis Zviedrijā). 
Tie ir deviņi latviešu rakstnieki/dzejnieki/dramaturgi, kuri pārstāv dažādas literārās paaudzes, svešumā devās ar atšķirīgu pieredzi un atpazīstamību (J. Jaunsudrabiņš, M. Zīverts, Anšlavs Eglītis, Andrejs Eglītis jau bija pazīstami, kamēr G. Janovskis, L. Tauns, A. Ivaska, I. Šķipsna, J. Kronbergs debitēja rakstniecībā tieši trimdā). Arī viņu dzīves “ģeogrāfija” sadalījusies atšķirīgi – J. Jaunsudrabiņš trimdā dzīvoja Vācijā, G. Janovskis no Vācijas DP izceļoja uz Angliju, Anšlavs Eglītis, I. Šķipsna, L. Tauns, A. Ivaska no dažādām bēgļu nometnēm Vācijā uz ASV, Andrejs Eglītis un M. Zīverts bēgļu laivās no Kurzemes nonāca Zviedrijā, savukārt J. Kronbergs piedzima latviešu bēgļu ģimenē Zviedrijā. 
Laiks svešumā mainīja gan viņu agrāko literāro rokrakstu, gan jaunās mītnes zemes, izglītības ziņā (jaunākajai paaudzei) dažādoja un daudzkrāsoja latviešu rakstniecību kopumā ar jauniem motīviem, tēliem, situācijām, problēmām, vides un dabas iespaidiem, pasaules kultūrzīmēm utt., gan arī vecākās paaudzes literārajos tekstos saglabāja zaudētās Latvijas vīziju, realitāti, vidi, kultūrtelpu un pat ainavu. Lekcijā minētie rakstnieki veido savdabīgu latviešu rakstniecības paleti – no reālistiska un vēsturiski dokumentējoša tēlojuma līdz romantiskam vēstījumam (romantiskai nostalģijai), pat impresionistiskam tēlojumam, no tradicionālā pantā veidotas dzejas ar tautiskiem, nacionāliem un patriotiskiem motīviem un Latvijas vides, ainavas, sajūtu motīviem līdz pat moderni ekspresīvām, poētiski smalkām vārdu (valodas) nianšu spēlēm, jaunu vēstījuma līdzekļu meklējumiem, dabas un urbānās poētikas saplūsmei, no klasiskām, skaidrām žanru formām līdz žanriskai nekonkrētībai vai žanru modifikācijām. Tomēr visu literāro tekstu centrā ir cilvēks (arī pats autors, sajūtas), tālab tieši vai pastarpināti visu daiļradē ienākuši svešuma iespaidi, tostarp Anšlavs Eglītis romānos portretējis latviešu trimdas sabiedrību ASV rietumkrastā, G. Janovskis Anglijas latviešu trimdas sabiedrību. Lugu rakstniecībā svešumā ir divas virsotnes – M. Zīverts un Anšlavs Eglītis. M. Zīverts izkopa kamerlugas žanru, tajā apvienojot psiholoģiski piesātināto formu ar trimdas prasību pēc lugām ar mazu tēlotāju skaitu. Vācija, Zviedrija, ASV, Anglija, Īrija ir šo autoru mājas svešumā, tomēr A. Ivaska un A. Eglītis, izstaigājuši svešuma ceļus, atgriezās mājās, un viņu dzīves loks noslēdzās Latvijā.
Svešumā sarakstītās grāmatas vairs nav specfondu krājumos kā padomju ērā, tās brīvi pieejamas bibliotēkās, ik pa laikam izdotas atkārtoti Latvijā, lugas vai romānu dramatizējumi iestudēti Latvijas profesionālajos un amatierteātros. Pēc Anšlava Eglīša romāna “Homonovus” motīviem top A. Vidulejas filma, pēc G. Janovska romāna “Pilsēta pie upes” V. Kairiša spēlfilma, vai arī dzeja izskan dziesmās (L. Tauns, A. Ivaska, G. Janovskis, Andrejs Eglītis).
Par trimdas autoriem tapuši raksti, priekšlasījumi, apceres un pat monogrāfijas, tomēr cik daudz 21. gs. lasītājs zina par tiem, kuri devās bēgļu gaitās, vēlāk kļūstot par trimdiniekiem, ikvienā pasaules malā mēģinot saglabāt identitāti, valodu un kultūru, ticot, ka tā ir daļa Latvijas kultūras? Savulaik Valters Nollendorfs atzinis, ka uz latviešu literatūras vēsturi jāraugās kā uz tautas vēsturi – kā tā izpaužas literatūrā un caur literatūru. Tas arī ir latviešu trimdas literatūras “atslēgas” kods.
Avoti: 
Vallija Ruņģe. Uzticības rūgtā cena, I. daļa. USA, DEG, 1996, 27. lpp. Displaced Persons– pārvietotās personas (no angļu val.). No šī saīsinājuma radušies sarunvalodas apzīmējumi – dievputniņi, Dieva pabērni u. c. Šis kods iezīmēts Dz. Gekas filmā “Dievputniņi”, vēstot par bēgļu nometnēm pēckara Vācijā retrospektīvā, dokumentējošā atmiņu formātā. Vācijā bēgļu nometnes bija sadalītas trīs pārvaldes zonās: angļu, amerikāņu un franču, krievu zonā nonākušie tika nosūtīti atpakaļ uz okupēto Latviju, lielākoties pēc tam uz Sibīriju. 1945.–1950. g. pēckara Rietumvācijā pastāvēja ap 300 bēgļu nometņu. Sagaita. II Pasaules latviešu rakstnieku tikšanās 1990. g. 26. un 27. dec. Rīga, Rakstnieks, 1991, 23. lpp.

MATERIĀLI

Prese un grāmata – tilts pie savējiem

Laikraksti un žurnāli, kas tapa trimdas sākuma gados un iznāk vēl šodien.

Elles ķēķa republika Ņujorkā

Jauns laikmets latviešu dzejā – tālu no Latvijas, tuvu tai sirdī.

Desmit

Desmit autori par iziešanu no mājām, par aizbraukšanu – uz Vāciju, Zviedriju, tad tālāk – Ameriku, Austrāliju, Kanādu, par pasauli, kuras vairs nav.

Latvieši bēgļu nometnēs Vācijā (1944–1950)

Darbojas vairāki teātri, tiek izdota dzeja, stāsti un romāni, latviešu valodā iznāk virkne laikrakstu.

Lielā izklīšana – Dieva putniņi

Latviešu rakstnieki, mūziķi, mākslinieki un teātra ļaudis bēgļu gaitās.