Prese un grāmata – tilts pie savējiem

Laikraksti un žurnāli, kas tapa trimdas sākuma gados un iznāk vēl šodien.

“Pagāja krietns laika sprīdis no viņām baigajām bēgļu dienām, kad tautiešu tūkstoši, bet padoma klīzdami no vienas caurbraucēju nometnes uz otru, ieraudzīja beidzot pirmo latviešu avīzes lapu trimdā. Tas tad arī bija mūsu tagadējās rakstniecības pats pirmais sākums. (..) Un tur bija tikai vairs vienīgs motīvs šai mūsu pirmajā trimdas rakstniecības sākumā – dzimtenes ilgas,” – pedagogs, rakstnieks Ernests Aistars.

Bēgļu nometņu [Vācijā] laiks iezīmīgs ar daudzajiem preses izdevumiem, kalendāriem, gadagrāmatām, biļeteniem, informatīvām nometņu ziņām. Vairāku izdevumu tapšanā iesaistās arī trimdā nonākušie rakstnieki, laikraksti turpina iznākt arī vēlāk – latviešu jaunajās mītnes zemēs. 

No 1944. gada 1. novembra Berlīnē divas reizes nedēļā – trešdienās un sestdienās – iznāk pirmais latviešu bēgļu laikraksts “Latviešu Balss”. Tam pēc neilga laika pievienojas laikraksts “Daugavas Vanagi”, kā arī vairāki izdevumi, ko veido latviešu karavīri (“Degsme”, “Nameja gredzens”, “Pasaule”, “Kurzemnieks”, “Junda” u. c.).

“Latviešu bēgļu laika pirmajos gados preses izdevumu skaits Vācijā bijis pavisam 230 – apmēram viens izdevums uz katriem 500 lasītājiem. (..) Latviešu prese bija viens no literārās dzīves atspulgiem. Līdzās kara ziņām un politiskiem traktātiem tur allaž vietu bija radis arī kāds latviešu dzejnieka dzejolis vai rakstnieka tēlojums.” 

Šajā periodā starp lielākajiem laikrakstiem un žurnāliem tiek minēti (galvenokārt tie iznāca tā sauktajā amerikāņu pārvaldes zonā): 

“Latviju Domas”

(literārs laikraksts, iznāk līdz 1946. g. oktobrim)

“Jaunās Ziņas”

(iznāk līdz 1946. g. septembrim)

“Tēvzeme” 

(1948. g. apvienojas ar laikrakstu “Latvija”)

“Latviešu Vēstnesis” 

(iznāk līdz 1946. g. novembrim)

“Latviešu Ziņas”

(iznāk līdz 1949. g. jūnijam)

“Sauksme”

(literatūras žurnāls, iznāk līdz 1948. g.)

“Jaunatnei”

(laikraksta “Latviju Domas” pielikums, iznāk līdz 1946. g.)

“Ilustrētais Vārds”

(žurnāls par literatūru un mākslu, iznāk līdz 1948. g.)

“Ceļš”

(gara dzīves mēnešraksts, iznāk līdz 1948. g.)

“Jaunais Vārds”

(ilustrēts literatūras un mākslas mēnešraksts, iznāk trīs numuri, līdz 1947. g.)

“Trimda”

(pirmais iespiestais laikraksts tā sauktajā angļu zonā, iznāca 1945. g.)

“Nedēļas Apskats”

(1949. g. pievienojas laikrakstam “Latvija”)

“Tilts”

(ilustrēts žurnāls, iznāk pieci numuri, līdz 1950. g.)

 “Laiks”

(literārs mēnešraksts, iznāk līdz 1949. g.)

“Latviešu Balss”

(laikraksts tika izdots Berlīnē līdz 1945. g.)

Vēlākajos gados izdevumu skaits samazinājās, jaunajās latviešu mītnes zemēs galvenokārt bija viens laikraksts. Starp lielākajiem pēckara gados izveidotajiem izdevumiem, kuri turpina iznākt vēl šodien, jāpiemin:

Grāmatu izdevēji

“1945. gada otrajā pusē vispirms Zviedrijā, tad Vācijā sāka izdot grāmatas latviešu valodā. Grāmatu izdošanas grūtības spilgti izpaudās iespiešanas tehnikā – tās bija rotaprintētas vai mašīnrakstā, trūka kvalitatīva papīra, ziņu par metienu. No Vācijas bēgļu nometņu posma jāmin apgādi “Grāmatu Draugs” (darbību turpināja ASV), “Gaismas pils”, “Ziemeļblāzma” (darbību turpināja Zviedrijā). (..) Tieši šajā laikā grāmatas bija ļoti pieprasītas – trūka lasāmvielas un garīgā balsta, tajās atbalsojās bēgļu izjūtas, zaudētās Latvijas skaudrums, ilgas un cerības.”

Veiksmīgi latviešu grāmatniecībai bijuši bēgļu laika pirmie gadi – no 1946. gada līdz naudas reformai 1948. gadā. Vācijā tika izdotas 797 latviešu autoru grāmatas (no 1948. līdz izceļošanai 1950. gadā – 341 grāmata).

Trimdas gadu lielākie apgādi:

  • “Grāmatu draugs”, “Tilts” (ASV)
  • “Daugava”, “Ziemeļblāzma” (Zviedrija)
  • “Imanta” (Dānija)
  • Vladislava Loča apgāds, vēlāk “Latgales izdevniecība” (Vācija)
  • “Salas” apgāds (Austrālija)

Avoti:

Ingūna Daukste-Silasproģe. Latviešu literārā dzīve un latviešu literatūra bēgļu gados Vācijā 1944.–1950. Zinātne, 2002.

Ingūna Daukste-Silasproģe. Latviešu kultūras dzīve trimdā (literatūra, teātris, mūzika). Latvieši un Latvija, IV sējums, Latvijas Zinātņu akadēmija, 2013.

Attēla:

Latvijas Nacionālā bibliotēka

CITI LEKCIJAS MATERIĀLI

Elles ķēķa republika Ņujorkā

Jauns laikmets latviešu dzejā – tālu no Latvijas, tuvu tai sirdī.

Desmit

Desmit autori par iziešanu no mājām, par aizbraukšanu – uz Vāciju, Zviedriju, tad tālāk – Ameriku, Austrāliju, Kanādu, par pasauli, kuras vairs nav.

Latvieši bēgļu nometnēs Vācijā (1944–1950)

Darbojas vairāki teātri, tiek izdota dzeja, stāsti un romāni, latviešu valodā iznāk virkne laikrakstu.

Lielā izklīšana – Dieva putniņi

Latviešu rakstnieki, mūziķi, mākslinieki un teātra ļaudis bēgļu gaitās.