OBJEKTĪVS UZ PASAULI – FOTOKLUBS “RĪGA”

Rīgas vecākā fotokluba vēsture, izskolotie meistari, iegūtā starptautiskā atzinība un ietekme uz fotogrāfijas mākslu Latvijā.

LEKTORE

Daiga Jamonte
Latvijas Fotogrāfijas muzeja vēsturniece, izstādes “Fotokluba “Rīga” vēsture” kuratore

Fotoklubs “Rīga” 1962-1991 (lekcijas konspekts)

20. gadsimta 50. gados, kad pieauga interese par saturīgu brīvā laika pavadīšanu, arī fotoamatierisms kļuva par populāru vaļasprieku, auga interese par labu un māksliniecisku fotogrāfiju. Fotogrāfijas loma Padomju Savienībā pēc Otrā pasaules kara bija visai utilitāra. Fotomāksla bija palikusi fotoamatieru rokās. 50. gadu otrajā pusē kļuva pieejama ārzemju foto periodika, pēc tā sauktā atkušņa Padomju Savienībā bija iespēja redzēt arī starptautiskas fotoizstādes. Pasaulē šajā laikā fotogrāfijas prestižs cēlās, un tā atblāzmas bija jūtamas arī šeit.
Pagrieziena punkts Latvijas pēckara fotogrāfijas dzīvē bija 1957. gadā rīkotā PSRS dibināšanas 40. gadadienai veltītā izstāde. Plānotās republikāniskās izstādes-konkursi (tāds tika izsludināts arī Padomju Latvijā) atklāja fotogrāfiskās dzīves problēmjautājumu. Saistībā ar šo izstādi 120 Latvijas fotogrāfus saaicināja uz sapulci, kurā tika izvirzīts uzdevums – izveidot fotogrāfu organizāciju. Tam gan nebija tiešu seku šādu organizāciju dibināšanā.
Fotoklubu dibināšana sākās vien 60. gados. 1962. gadā tika nodibināts pirmais fotoamatieru klubs Rīgā, vēlāk pazīstams kā fotoklubs “Rīga”. Laika gaitā kluba nosaukums vairākkārt mainījies, 1977. gadā tas ieguva goda nosaukumu – tautas fotostudija.
Klubu dibināja Tautas universitātes Žurnālistikas fakultātes klausītāji, kas gribēja turpināt apgūt fotogrāfiju. Par pirmo kluba vadītāju ievēlēja kinorežisoru Vilni Folkmani (1931–1999). Pirmā kluba mājvieta bija Poligrāfiķu centrālā kluba telpās. Vēlāk klubs tika pats pie savām, plašākām, telpām Rīgā, Blaumaņa ielā 21. Apvienojušies fotogrāfi jau maijā organizēja pirmo izstādi, rudenī – otru. Fotoamatieru kluba biedru skaits strauji auga. Rezultātā jaunu biedru uzņemšanu sāka izvērtēt mākslinieciskā padome, balstoties uz pretendenta iesniegtajiem darbiem.
Fotokluba darbības virzieni kopš dibināšanas ir bijuši izglītība un izstādes, kas savstarpēji cieši saistīts. Fotomākslas izglītības celšana bija iemesls arī kluba dibināšanai. Klubs deva iespēju interesentiem regulāri tikties, veicināja domu un pieredzes apmaiņu ne tikai kluba iekšienē, bet arī citu, līdzīgu organizāciju starpā. Fotoklubu kustība 1960. gadā bija vērsusies plašumā ne tikai Latvijā, bet visā Padomju Savienībā. Klubā tika organizētas lekcijas, studēta ārzemju foto periodika, starptautisko izstāžu katalogi. Liela uzmanība tika pievērsta savu un publicēto darbu vērtēšanai un analīzei.
1979. gadā pēc tautas fotostudijas “Rīga” iniciatīvas Tautas universitātē tika izveidota Fotomākslas fakultāte ar divu gadu mācību kursu. Vēlākos gados klubs turpināja piedāvāt dažāda līmeņa fotomākslas apmācību.
Izglītojošu darbu fotoklubs “Rīga” veica, organizējot izstādes – ne tikvien kluba vai biedru, bet arī starptautiskas izstādes. Klubs ir saņēmis FIAP (starptautiska amatierfotogrāfu organizācija) patronāžu gan izstāžu rīkošanai, gan vērtēšanai. Pašu rīdzinieku darbi eksponēti ne tikvien Rīgā, bet klubs un biedri ar saviem darbiem sekmīgi piedalījušies arī vissavienības un starptautiskajās izstādēs. Līdzdalība FIAP izstādēs ir devusi dažāda līmeņa FIAP titulus 35 fotokluba “Rīga” biedriem. Godalgu, kuras saņēmis gan pats klubs, gan tā biedri ar saviem darbiem, saraksts ir ļoti garš. “Rīga” ar saviem darbiem 20. gadsimta otrajā pusē Rīgas un Latvijas vārdu darīja atpazīstamu ne tikvien Padomju Savienībā, bet arī Rietumu pasaulē. Fotokluba devums ir ļoti nozīmīgs – tas sekmēja Latvijas fotomākslas attīstību, kā arī ietekmēja sabiedrības izpratni šajā jomā un veicināja to, ka fotomāksla ieguva stabilu vietu Latvijas mākslā.

MATERIĀLI

Fotoklubs “Rīga” 1962–1991

No amatieru kluba līdz pasaules līmeņa māksliniekiem – fotokluba “Rīga” attīstība.

Eksperimenti ar realitāti

Fotomākslinieku vidū vienmēr ir bijusi interese par eksperimentiem. Arī fotokluba “Rīga” dalībnieki labprāt izmantoja dažādas fototehnikas.

Rīgas fotoacs

Kluba biedri dalās atmiņās par pirmajiem soļiem fotomākslā.

Fotomākslas rēbuss

Atrodi simbolus, kas veido fotogrāfa Gunāra Bindes teikto par fotomākslas īpatnībām un vilinājumu.