Latviešu strēlnieki filmās

Pieci emocionāli un atšķirīgi skati uz strēlnieku gaitām un vēsturisko lomu dažādu laikmetu kinodarbos.

1967
Dokumentālā filma “Tēvs”

Filma par bijušo latviešu strēlnieku, tagad (filmas uzņemšanas laikā) pensionāru Jāni Rusku, kas ar savu ģimeni dzīvo Jaunpiebalgā.

Režisors: Aivars Freimanis
Operators: Rihards Pīks
Rīgas kinostudija

1977
Dokumentālā filma “Sirmā gvarde”

Filma veltīta latviešu sarkanajiem strēlniekiem. Tajā tiek atspoguļots galvenā varoņa Augusta Daumes dzīvesstāsts.

Režisors: Hercs Franks
Operatori: Kalvis Zalcmanis, Sergejs Nikolajevs
Scenārija autors: Hercs Franks
Mūzikas autors: Pauls Dambis
Rīgas kinostudija

1982
Dokumentālā filma “Strēlnieku zvaigznājs”

Latviešu sarkano strēlnieku kolektīvo portretu veido emocionāli veco vīru atmiņu stāsti. Vienreizēji un sūri ir strēlnieku likteņi Pirmā pasaules kara un revolūcijas laikā, Krievijas pilsoņu kara frontēs. Filmas autori palīdz apjaust latviešu strēlnieku kopējo vietu vēsturē un tautā.

Režisors: Juris Podnieks
Operators: Andris Slapiņš
Scenārija autori: Arnolds Plaudis, Juris Podnieks
Teksta autors: Jānis Peters
Mūzikas apdare: Raimonds Pauls
Rīgas kinostudija

2017
Dokumentālā filma “Astoņas zvaigznes”

Filmas pirmizrāde – 18. novembrī

Pirmais Daugavgrīvas, otrais Rīgas, trešais Kurzemes, ceturtais Vidzemes, piektais Zemgales, sestais Tukuma, septītais Bauskas un astotais Valmieras latviešu strēlnieku bataljons – tā ir Latvija vēl pirms Latvijas. Vēsturiski hronoloģisks pētījums, kas aptver laiku no strēlnieku bataljonu organizēšanās un pirmajām kaujām līdz Krievijas pilsoņu kara beigām, kad liela daļa strēlnieku atgriezās nesen dibinātajā Latvijas valstī. Mājās.

Stāsts par vienkāršiem cilvēkiem, kurus izaicināja liels laikmets un, neprasot atļauju, noteica viņu dzīves robežas.

Scenārija autori: Dainis Īvāns, Askolds Saulītis
Režisors: Askolds Saulītis
Operators: Andrejs Verhoustinskis
Komponists un skaņu režisors: Jānis Brunovskis
Montāžas režisors: Askolds Saulītis
Producents: Bruno Aščuks
Kopproducents: Askolds Saulītis
Studija: “Centrums”/“Terra Europa”

2019 
Mākslas filma “Dvēseļu putenis”

Filmas pirmizrāde plānota 11. novembrī.

Vērienīgākā kara filma par latviešu tautas cīņu par neatkarību Pirmā pasaules kara laikā. Filma tiek uzņemta pēc Aleksandra Grīna romāna motīviem. “Dvēseļu putenis” ir stāsts par latviešu saknēm un mūsu valsts vērtībām. 

Balstoties uz 800 lapaspušu romānu, top filma, kas attēlos galvenā varoņa pieredzi Pirmā pasaules kara laikā, aizvedot līdz apziņai par neatkarīgas valsts ideju. Veidojot filmu, iecerēts maksimāli saglabāt A. Grīna spilgto, poētisko un dokumentāli precīzo valodu. Šī būs pirmā reize, kad romāns tiks ekranizēts. Filmas veidotāju mērķis ir izstāstīt vēsturiski nozīmīgu un personīgu stāstu mūsdienu kino valodā, lai šo mantojumu saudzētu un saglabātu vairākās paaudzēs. 

Filmas aktieru – galveno lomu atveidotāju – vidū ir vairāki Latvijā plaši zināmi profesionāļi, piemēram, Vilis Daudziņš, Ivars Krasts un Gatis Gāga (Jaunais Rīgas teātris), Mārtiņš Vilsons un Rēzija Kalniņa, Raimonds Celms (Latvijas Nacionālais teātris), Jēkabs Reinis (Latvijas Kultūras akadēmija), Ieva Florence (Dailes teātris, Latvijas Kultūras akadēmija), Renārs Zeltiņš un citi. 

Filmas komandu veido 90 kino profesionāļi no Latvijas un ārvalstīm – režisors un producents Dzintars Dreibergs, galvenais operators Valdis Celmiņš, Rīgā dzimušais scenārists un Ņujorkas Universitātes profesors Boriss Frumins, komponiste un prestižās “Emmy” balvas laureāte Lolita Ritmanis, “Casting Bridge” aktieru atlases režisore Gunita Groša, galvenais mākslinieks Juris Žukovskis, galvenā kostīmu māksliniece Sandra Sila, galvenā grima māksliniece Dzintra Bijubena, studija “Kultfilma” un citi. 

Avoti:

Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīva audiovizuālo dokumentu digitālā krātuve.

Filmu studiju “Centrums” un “Kultfilma”  informācija, attēli un video.

Portāls www.filmas.lv.

CITI LEKCIJAS MATERIĀLI

Pulcējaties zem latviešu karogiem!

Pirmie brīvprātīgo pulki, ugunskristības, cīņas par Latviju zem dažādiem karogiem.

Rakstnieki, mākslinieki, mūziķi

Pirmā pasaules kara laikā strēlnieku rindās stājās arī tā laika mākslinieki, rakstnieki, mūziķi. Šī pieredze vēlāk gūst spilgtu atspoguļojumu viņu daiļradē.

Latvija un latviešu strēlnieki Pirmajā pasaules karā

Bēgļi, rūpnīcu evakuācija, iedzīvotāju skaita sarukums, strēlnieku gaitas – skaitļi un fakti.

Kā tas sākās?

Notikumu hronoloģija: 1914–1920.