Strēlnieki zem latviešu karogiem

Latviešu strēlnieku liktenīgais gājiens – no sirsnīga cīņasspara par savu valsti līdz nodevībām un sāpīgam vilšanās rūgtumam.

LEKTORS

Jānis Šiliņš, Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts vēstures arhīva vadošais pētnieks

Strēlnieki zem latviešu karogiem (lekcijas konspekts)

Latviešu strēlnieki ir viens no spilgtākajiem Latvijas vēstures tēliem, kuru ir veidojušas vairākas mūsu rakstnieku, dzejnieku, mākslinieku, mūziķu, režisoru un citu radošo personību paaudzes. Piedevām latviešu strēlnieki ir labi pazīstams zīmols arī reģionālā mērogā. Ne tikai tāpēc, ka viņiem bija ievērojama loma Lietuvas, Igaunijas, Baltkrievijas, Somijas un Krievijas vēsturē, bet arī tādēļ, ka “sarkano” strēlnieku leģendu ir mērķtiecīgi veidojusi padomju propaganda.
Pat atmetot padomju mitoloģiju, mums ir jāatzīst, ka latviešu strēlnieki ir viena no ideoloģizētākajām mūsu vēstures parādībām. Savu artavu ir devusi gan laikmeta nenoteiktība, gan aplūkojamā vēsturiskā fenomena iekšējā dažādība un pretrunība. Vieniem strēlnieki bija un ir revolucionāri, Ļeņina uzticamā gvarde, citiem – cīnītāji par Latvijas neatkarību, citiem – pret Latvijas un ne tikai Latvijas, arī Igaunijas, Lietuvas, Baltkrievijas, Ukrainas un citu agrākās Krievijas impērijas nāciju valstiskumu, vēl kādam varbūt – cara režīma kolaboranti, vēl citiem – parādība, par kuru varbūt labāk nerunāt. Citiem vārdiem sakot – katram ir savs viedoklis, bet vienaldzīgo nav.
Lūkojoties uz latviešu strēlnieku fenomenu no simts gadu tālas perspektīvas, redzam, ka viņi bija sava ārkārtīgi nestabilā, turbulentā laikmeta produkts.1915. gadā, kad dibināja latviešu strēlnieku bataljonus, neviens vai, pareizāk sakot, gandrīz neviens par neatkarīgu Latviju nedomāja. Bet, neskatoties uz to, simtiem latviešu strēlnieku jau pēc Latvijas Republikas izveidošanas un Latvijas Neatkarības kara (1918–1920) saņēma Latvijas augstāko militāro apbalvojumu – Lāčplēša Kara ordeni. Strēlnieku piemiņa Latvijā tika rūpīgi kopta un vēsture – pētīta. Tas notika ne tikai tādēļ, ka 10 000 bijušo latviešu strēlnieku, Ziemassvētku kauju veterānu, cīnījās Latvijas armijas rindās Neatkarības karā, ne tikai tādēļ, ka Latvju kareivju nacionālā savienība, kuru veidoja galvenokārt latviešu strēlnieki, kļuva par Latvijas Republikas bruņoto spēku pamatu. Latviešu strēlnieki – tie bija pirmie nacionālie latviešu militārie formējumi, daudzu laikabiedru uzskatos – latviešu armija. Zināmā mērā tas bija arī revolūcijas ideāla – „Brīva Latvija brīvā Krievijā” – iemiesojums: priviliģētas izlases vienības Krievijas armijas sastāvā, kuras 1917. gadā kļuva par politisku faktoru un līdz ar to arī svarīgu Latvijas neatkarības stāsta sastāvdaļu. Neskatoties uz pretestību un daudzām domstarpībām, latviešu strēlnieki bija nacionāla mēroga projekts, kurš apvienoja kurzemniekus, vidzemniekus, latgaliešus un arī šeit dzīvojošo minoritāšu pārstāvjus. Uz to tika liktas lielas cerības kā uz drošāko veidu, kā izkļūt no kara nestās katastrofas.

MATERIĀLI

Pulcējaties zem latviešu karogiem!

Pirmie brīvprātīgo pulki, ugunskristības, cīņas par Latviju zem dažādiem karogiem.

Rakstnieki, mākslinieki, mūziķi

Pirmā pasaules kara laikā strēlnieku rindās stājās arī tā laika mākslinieki, rakstnieki, mūziķi. Šī pieredze vēlāk gūst spilgtu atspoguļojumu viņu daiļradē.

Latvija un latviešu strēlnieki Pirmajā pasaules karā

Bēgļi, rūpnīcu evakuācija, iedzīvotāju skaita sarukums, strēlnieku gaitas – skaitļi un fakti.

Latviešu strēlnieki filmās

Pieci emocionāli un atšķirīgi skati uz strēlnieku gaitām un vēsturisko lomu dažādu laikmetu kinodarbos.

Kā tas sākās?

Notikumu hronoloģija: 1914–1920.