IEMŪŽINĀTS

Leģendāras dokumentālās filmas, kas iekļautas Latvijas kultūras kanonā.

BALTIE ZVANI (1961)

Režisors: Ivars Kraulītis
Scenārija autors: Hercs Franks
Operators: Uldis Brauns
Mūzikas autors: Arvīds Žilinskis
Skaņu režisori: Voldemārs Blumbergs, Izidors Balters
Filmas direktors: Harijs Kinstlers
Lomās: Ilze ZariņaLomās/epizodēs: Olga Krūmiņa, Uldis Brauns

Filmas centrā ir maza meitenīte, kas klaiņo pa Rīgu rosīgā darbadienā, meklējot baltos zvaniņus – ziedus, ko pamanījusi veikala skatlogā. Filma izaicina un paplašina dokumentālā kino žanra robežas, jo precīzi parāda sešdesmito gadu Rīgas ikdienu, tomēr mazās meitenītes ceļojums pa pilsētu ir inscenēts. Filmu pilnā garumā var noskatīties ŠEIT.

““Baltie zvani” demonstratīvi piesaista skatītāju uzmanību “vismazākajam”: meitenītei baltā kleitā, ziediem, kas nokrīt uz ielas, tam, kā viņa pārdzīvo to likteni. Ierasto kinematogrāfisko vērtību hierarhijas “laušana”, kas raksturīga kinovēsturei pagrieziena punktos, izpaužas visos filmas mākslinieciskās uzbūves komponentos: ne velti jau pašā filmas sākumā “varone” aizkavējas pie puķu veikala vitrīnas, atpalikdama no saviem lietišķajiem vienaudžiem, kuri dodas vākt metāllūžņus. Atbilstoši sešdesmito gadu sākuma sociāli poētiskai optimisma atmosfērai izpaužas galvenais pretstats, kas virza filmas sižetu: pretstats starp metālu, mašīnu, sabiedriski svarīgu darbu, no vienas puses, un zvaniņu pušķīti, no otras.”

Padomju Latvijas kinomāksla [mākslas, dokumentālās un multiplikācijas filmas], LPSR ZA A. Upīša Valodas un literatūras institūts, Rīga, Liesma, 1989, 113. lpp.

VECĀKS PAR 10 MINŪTĒM (1978)

Režisors: Hercs Franks
Scenārija autors: Hercs Franks
Operators: Juris Podnieks
Redaktors: Jevgeņijs Margoļins

Filma 10 minūtes bez pārtraukuma seko trīs gadus veca puisēna pārdzīvojumiem, skatoties leļļu teātra izrādi. Filma uzņemta vienā kadrā, bez montāžas, izmantojot speciālu slēptu kameru. 

“Viens kadrs, kurš ilgst desmit minūtes, viena atkalredzēšanās ar sevi, ar savu būtību, kurai vēl nav pāri klājusies vecuma inerce, skepticisms, dzīves nogurums…”

Ansis Epners. Vēstules pa telefonu. Kino, Nr. 1, 1979.

VAI VIEGLI BŪT JAUNAM? (1986)

Režisors: Juris Podnieks
Scenārija autori: Ābrams Kleckins, Jevgeņijs Margoļins un Juris Podnieks
Operators: Kalvis Zalcmanis
Komponists: Mārtiņš Brauns

“Vai viegli būt jaunam?” ir viena no populārākajām latviešu dokumentālajām filmām. Tā sākas ar grupas "Pērkons" koncertu Ogres estrādē, pēc kura tika izdemolēts vilciena vagons. Filmā dokumentētas ainas no koncerta, epizodes no tiesas procesa par vagona demolēšanu un sarunas ar jauniešiem, kurus ietekmējis šis notikums, – par viņu vērtībām, mērķiem un dzīves uztveri.

“Filmas “Vai viegli būt jaunam?” varoņi ir konkrētas paaudzes pārstāvji — “tīneidžeri” un divdesmitgadīgie. [..] Filma nesniedz šīs paaudzes koppanorāmu, bet pievēršas jauniešiem, kas urdoši, nerimtīgi meklē sevi un savu vietu dzīvē; nevis vienaldzīgajiem un inertajiem vai plakātiski pozitīvajiem, bet gan tiem, kas meklē un kļūdās, karo un protestē.

Tamlīdzīga darba par jaunatni līdz šim nav bijis, turklāt pārsteidz gan augstā atklātības pakāpe, ko filmas veidotāji pratuši sasniegt sarunās ar saviem varoņiem, gan drosme pievērsties sāpīgiem jautājumiem, tam, kas līdz šim ticis noklusēts, nav ne gribēts, ne prasts saskatīt.”

Edgars Mucenieks. Vai viegli būt patiesam? Kino, Nr. 4, 1987.

ŠĶĒRSIELA (1988)

Režisors: Ivars Seleckis
Scenārija autors: Tālivaldis Margēvičs
Operators: Ivars Seleckis
Mūzikas autors: Ivars Vīgners
Skaņu režisors: Gunārs Tālivaldis Rācenājs
Montāžas režisore: Maija Selecka
Redaktors: Rūta Frijāre, Jevgeņijs Margoļins
Filmas direktors: Leonīds Bērziņš

Filma stāsta par dzīvi 800 metrus garā ieliņā kaut kur starp Imantu un Iļģuciemu – tās iedzīvotājiem un ikdienu, kur komiski sadzīves kuriozi mijas ar dziļu atklātību un skarbiem likteņstāstiem. Kinofestivālā “Lielais Kristaps” 1988. gadā “Šķērsiela” atzīta par gada labāko filmu. Filmu pilnā garumā var noskatīties ŠEIT.
“Ne kolorītā tipāžā, un tas patiešām ir kolorīts, izpaužas filmas spēks, bet dziļā šo cilvēku raksturu atklāsmē. Citādi dokumentālai filmai neparasti garais darbs (pusotra stunda!) nebūtu skatāms ar neatslābstošu uzmanību, šai ziņā pārspējot dažu labu aktierfilmu. Tajā parādītie cilvēki neko netēlo, viņi dzīvo uz ekrāna savu dzīvi, un diezin vai pat talantīgākie aktieri viņu vietā to izdarītu ticamāk.”

Elmārs Riekstiņš. Vai Šķērsielā viss ir šķērsām? Māksla, Nr. 2, 1989.

Avoti:

Padomju Latvijas kinomāksla [mākslas, dokumentālās un multiplikācijas filmas], LPSR ZA A. Upīša Valodas un literatūras institūts, Rīga, Liesma, 1989.

Edgars Mucenieks. Vai viegli būt patiesam? Kino, Nr. 4, 1987.

Ansis Epners. Vēstules pa telefonu. Kino, Nr. 1, 1979.

Elmārs Riekstiņš. Vai Šķērsielā viss ir šķērsām? Māksla, Nr. 2, 1989.

Attēli:

Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīva audiovizuālo dokumentu digitālā krātuve.

CITI LEKCIJAS MATERIĀLI

Atceries dokumentālistus

Pārbaudi savu atmiņu un atpazīsti Rīgas dokumentālā kino skolas meistarus.

Kinodzejoļi

Kā dokumentālo kino raksturojuši režisori, operatori un skatītāji.

Vaidelotes filmu vakars

Latviešu dokumentālās filmas, kas jāredz un jāzina.

235 000 000 seju

Kā tapa viena no vērienīgākajām filmām Latvijas dokumentālā kino vēsturē.