Foto: DELFI
"Esam meklējuši atbildi uz jautājumu, vai Latvijā ir iespējama vienota nācija, jau 25 gadus. Biju klāt šiem nacionālās pašapziņas atdzimšanas procesiem 1988. gadā, kad, Tautas frontes mudinātas, viena pēc otras atdzima mazākumtautību organizācijas, veidojās nacionālo minoritāšu skolas, tika pieņemts likums par nacionālo un etnisko grupu tiesībām uz kultūras autonomiju un mēs izmantojām pirmās brīvvalsts mantojumu.

Šis process bija kā lavīna salīdzinoši īsā laika posmā - dažos mēnešos. Un pēc tam nekas pamatos nav mainījies. Tāpēc mums ir jāpārskata kultūrnacionālās valsts mantojums un jāsaprot, kādas mums ir vajadzības un uzdevumi, lai veidotu vienotu nāciju, un šī atbildība ir jāuzņemas Latvijas valstij," uzsvēra Romualds Ražuks (Reformu partija) uzrunājot semināra "Vienota nācija Latvijā: vai iespējama un kāda?" dalībniekus - politiķus, zinātnes un plašsaziņu līdzekļu pārstāvjus.

Ražuks arī norādīja uz Latvijas valsts lomu nodrošināt nācijas veidošanas procesu, ņemot vērā apstākli, ka kaimiņos atrodas Krievija ar spēcīgu ietekmi Latvijas informatīvajā telpā.   

Semināru organizēja Saeimas Sabiedrības saliedētības komisija, un tā mērķis - uzsākt sabiedrisko diskusiju par vienotu nāciju Latvijā, kā arī precizēt ar nacionālo un valstisko identitāti saistītos jēdzienus.

Seminārā ar priekšlasījumiem uzstājās Egils Levits, Dr.iur.h.c, Eiropas Kopienu tiesas tiesnesis, Leo Dribins Dr.hist., Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijasinstitūta vadošais pētnieks, kā arī Saeimas deputāti - Irina Cvetkova un Andrejs Judins.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!