Foto: LETA
Veikalu plauktos var novērot, ka Latvijā ražotas preces bieži ir dārgākas, nekā no citām valstīm ievestie produkti. Vai vietējie ražotāji paaugstina cenas, lai nopelnītu vairāk? Vai tomēr valsts nodokļu sistēma nespēj nodrošināt piemērotu vidi maziem uzņēmumiem, lai to produkti spētu konkurēt Eiropas Savienības tirgū?

Pašmāju ražotāju klupšanas akmens bieži ir cenas, kas nespēj konkurēt ar citviet Eiropā ražotām precēm, jo tās ražotas lielās rūpnīcās, kur izmaksas ir krietni zemākas, tā uzskata Zaļās partijas deputātu kandidāts Valdis Kalnozols, kurš uzsver, ka Latvijas nākotne atkarīga tieši no mazo un vidējo uzņēmumu attīstības:

"Lielā daļā pasaules valstu galvenais ekonomikas pamats ir mazais un vidējais uzņēmums. Emigrāciju ir iespējams apturēt, sekmējot individuālo un ģimenes uzņēmumu attīstību, tā radot jaunas darba vietas. Attīstību var veicināt, ja tiek radīta labvēlīga nodokļu un valsts garantiju sistēma uzņēmumiem, kuri nodarbojas ar importa preču ražošanu un grasās konkurēt ar Eiropas Savienībā jau esošajiem uzņēmumiem."

Kalnozols norāda arī, ka mūsu valsts iedzīvotājiem vajadzētu ielāgot, ka Latvijā ražota prece ir kvalitatīva, jo ražota ar pašu tautieši gādību, ar individuālu attieksmi un no Latvijā tapušām izejvielām. Turklāt, cenu atšķirība starp importa precēm un vietējo ražotāju precēm, bieži ir minimāla, tomēr pērkot Latvijā ražotu produktu, mēs sekmējam valsts ekonomiku. Īpaši tas attiecināms uz pārtikas precēm, jo visbiežāk ārvalstu rūpnīcās pārtika tiek ražota milzīgos apjomos, pievienojot kaudzi pārtikas piedevu, kas var radīt nopietnas veselības problēmas.

Šobrīd pasaulē naudai ir milzīga nozīme. Cilvēki ir aizmirsuši lietu kvalitātes vērtību. Kvantitāte tiek vērtēta augstāk kā kvalitāte. Valdis Kalnozols aicina iedzīvotājus pievērst uzmanību vietējo ražotāju precēm, kuras, iespējams, ir nedaudz dārgākas, bet vienlaicīgi kvalitatīvākas, tāpēc kalpos ilgāk, nekā lētās preces, kas tiek ievestas no ārzemēm. Arī pakalpojumiem vispirms jābūt kvalitatīviem. Būtiski ir labi padarīt savu darbu, nevis kā prioritāti uzstādīt peļņu.

Kalnozols uzsver, ka materiālās vērtības bieži mūsdienu sabiedrībā tiek vērtētas augstāk par pašu cilvēku, par ģimeni un garīgām vērtībām. Arī šis ir būtisks iemesls, kāpēc ļaudis dodas peļņā uz ārzemēm un atstāj savus bērnus šeit vienus – jo cilvēki viens otru vērtē un iedala pēc materiālo ienākumu līmeņa, nevis pēc tā, cik bērnus vīrs ir izaudzinājis vai, cik kokus iestādījis un labus darbus izdarījis.

Latvijā ir īpaši draudzīga vide, lai mēs paši spētu nodrošināt sev nepieciešamās preces. Mums visiem un ikkatram, gan uzņēmējiem, gan valstsvīriem, gan augstskolu mācību spēkiem ir jādomā par to, ko mēs varam dot Latvijai, lai veicinātu attīstību.

Referendums parādīja to, ja mūsu tautai ir skaidrs mērķis, tad mēs spējam saliedēties un vienoties kopīgai rīcībai. Diemžēl mūsu valstij pietrūkst šāda mērķa. Jau pagājuši 20 gadi, kopš atjaunota Latvijas Republika, taču, izņemot neatkarību un iestāšanos Eiropas Savienībā, citus mērķus neesam skaidri definējuši, esam virzījušies kaut kur, bez apzināta virziena un skaidri nosprausta rīcības plāna. Un tieši tāpēc nav jābrīnās, ka šodien ap 25% Latvijas iedzīvotāju dzīvo un strādā ārzemēs.

Valdis Kalnozols piedāvā mērķi, lai Latvijas pašvaldības būtu finansiāli ieinteresētas atbalstīt uzņēmējdarbību pašvaldību teritorijā. To var panākt, ja daļa no, teritorijā strādājošo uzņēmumu, iekasētā PVN nodokļa, paliktu pašvaldībās.

Šāda sistēma motivētu pašvaldības atbalstīt uzņēmējus, kas tālāk veicinātu vietējo uzņēmumu konkurētspēju Eiropas Savienības tirgū.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!