Foto: Cehs.lv privātais arhīvs
Mana mīļotā sieviete ir pirmā bērniņa gaidībās, kas nozīmē pirmreizēju saskarsmi ar visdažādākajām problēmām un lēmumiem. Viens no būtiskākajiem jautājumiem bija par mūsu bērniņa vakcināciju, jo publiskajā telpā ir viruši neskaitāmi strīdi par šo jautājumu. Man ir tikai viens mērķis – lai mans bērniņš būtu vesels.

Esmu izlasījis internetu krustu šķērsu, taču informācijas ir tik daudz, ka galva sāk reibt. Sociālo tīklu strīdos par šo tēmu pamanīju kādu ģimeni (Dzintars un Evija). Abi šķita ļoti racionāli vakcinācijas pretinieki, kas nebaidījās paust savu viedokli un pamatot to ar dažādām saitēm internetā. Sazinājos ar Dzintaru, un viņi laipni piekrita uzņemt mani kā viesi savās viesmīlīgajās mājās.

Ierodoties pie saimniekiem, uzreiz sapratu, ka tur dzīvo cilvēki, kuri ļoti augstā vērtē tur tradīcijas, ģimeni un vērtības, par to liecināja ļoti sakoptā teritorija, kas vasarā noteikti izskatās absolūti pasakaini. Dārzā varēja pamanīt dažādus latvju un Austrumu simbolus, daži no tiem bija iekārti kokos, citi atradās pie mājas un šķūnīša ieejas. Mani sveicināt steidzās Dzintars un viņa suns vārdā Šantijs jeb Mieriņš, un jāatzīst, ka vārds viņam bija gluži piemērots, jo viņš draudzīgi paluncināja asti, apostīja man roku un lēnām aizslāja atpakaļ māju virzienā. "Viņš ir tikko paēdis, grib nodoties diendusai," Dzintars paskaidroja un aicināja uz iekštelpām iepazīties ar ģimeni. Mājā mani sagaidīja vīraka smarža un garos, krāsainos brunčos tērptā Evija, kas iepazīstināja mani ar abiem dēliņiem – Pēteri (4) un Uģi (2).

Izstāstīju par gaidāmo ģimenes pieaugumu un vakcinācijas jautājumu. Dzintars saprotoši uzsmaidīja un teica, ka arī viņi vēl pirms dažiem gadiem esot "staigājuši manās kurpēs". Evija teica, ka jaunībā esot daudz lasījusi un meklējusi gudrības, kā dzīvot, bet nekas nav spējis uzrunāt vai pārliecināt. Taču viss mainījās pirmās grūtniecības laikā. "Viss nostājas savās vietās, ja ļauj runāt intuīcijai, nevis prātam. Internets, televīzija, pat reklāmas uz ielām neveicina domāšanu, tieši pretēji – viedokļi tiek implantēti smadzenēs. Cilvēks kļūst par robotu! Es ilgi dzīvoju robota dzīvi starp citiem robotiem – mašīna, darbs, mašīna, vakariņas, televizors un tā uz riņķi. Tikai, kad paliku stāvoklī ar Pēteri, sapratu, ka tas tā nevar turpināties. Tik vienkārši – atnāk bērniņš un tu instinktīvi zini, kas jādara, lai viņam būtu vislabākais dzīvē."

Pie galda neveikli piesteberēja mazais Uģis, un tēvs viņu nosēdināja sev uz ceļa. Kamēr Evija man stāstīja par pēkšņo paradigmas maiņu, Dzintars paņēma tējkaroti mīksta sviesta un sāka to barot mazajam knēvelim, kurš to arī bezrūpīgi čāpstināja mutē. "Vai ir labi dot bērnam ēst sviestu?" atļāvos pajautāt. Abi vecāki man pastāstīja, ka tas ir viens no labākajiem ēdieniem, jo tas ir tīrs lauku sviests no netālās zemnieku saimniecības, no nepasterizēta piena, bez konservantiem un ķīmijas, pilns ar veselīgajām baktērijām. Tauki esot ļoti svarīgi ikdienas uzturā, jo ketoze uzlabo domāšanu, smadzeņu attīstību un pagarina mūžu. Pieņēmu zināšanai, un mēs pārgājām pie vakcīnu jautājuma.

"Kā jau Evija teica, kad pieteicās Pēterītis, mums viss bija jāmaina – jādzīvo veselīgi un pie dabas. Protams, tas izslēdza arī jebkādu vakcināciju. Slimības izraisa neveselīgs dzīvesveids un neveselīgas domas. Dabā nav tādas lietas kā slimības, tās visas ir cilvēku izraisītas un radītas. Slimības ir milzīgs peļņas avots zāļu ražotājiem, tātad izdevīgi ir arī kaites ārstēt pēc iespējas lēnāk. Korporācijas cilvēkus pieradina pie saviem produktiem. Ziņas, filmas, mūzika, uzturs, sociālie tīkli – tas viss ir uzbūvēts ar mērķi palielināt peļņu. Tāpēc arī pasaule ir pilna ar cilvēkiem ar lieko svaru, kas nepaceļ acis no ekrāna," man izskaidroja Dzintars un devās nolikt mazo Uģi diendusā, bet es aizdomājos par dzirdēto.

Evija piekrītoši pamāja: "Es jums neiesaku vakcinēt bērniņu, bet šis lēmums ir jāpieņem vecākiem pašiem. Bet ņem vērā, ka ir daudz pētījumu, kas liecina, ka vakcīnas satur dzīvsudrabu, kas, kā jau tu ļoti labi zini, ir ļoti kaitīgs. Modificētu dzīvnieku gēnu injicēšana savā organismā, piekritīsi, galīgi nešķiet laba lieta. Kāpēc lai es to nodarītu mazam, neaizsargātam bērnam? Galu galā veselam cilvēkam ir veselīga baktēriju mikroflora, ja kaut kas izjauc balansu mikroflorā – rodas tas, ko sauc par slimībām. Un ar ko ārstē šīs slimības? Ar ķīmiju, kas vēl vairāk izjauc līdzsvaru cilvēka ķermenī."

Nolēmu apjautāties par to, kur šie cilvēki ir smēlušies zināšanas par mikrofloru un veidiem, kā dzīvot: "Lielākoties mēs jau intuitīvi jutām lietas, kuras jādara pareizi, bet mums ļoti palīdzēja arī daudzi citi, cilvēki, kas aktīvi interesējas par šīm lietām. Gājām uz dažādām lekcijām, un ļoti iepatikās Uģis Kuģis. Mēs ar Uģi ļoti sadraudzējāmies un viņam par godu arī nosaucām mūsu jaunāko puiku." Dzintars atnesa dažas grāmatas, kuras man izpētīt, pārsvarā tie bija tulkoti Indijas autoru darbi. Vīrietis turpināja: "Uģis mums ļoti pavēra acis par to, kā sadzīvot ģimenē. Mēs atskārtām, ka sabiedrība ir pilnīgi sabojājusi attiecības – cilvēki iemīlas un drīz šķiras, tas nav normāli, senāk cilvēki iemīlējās un nodzīvoja visu mūžu kopā."

Apjautājos, kā vēl ir izmainījušās attiecības pēc šīm mācībām: "Mums ir pazudis sabiedrības uzliktais tabu mīlestībai. Piemēram, kad mēs ar Eviju nodarbojamies ar seksu, mēs neslēdzam durvis un puikas to var redzēt, jo tas ir gluži dabīgs dzīves process. Pirmajā reizē Pēteris ieraudzīja mūs no aizmugures un sāka gauži raudāt!" Abi vecāki smējās un saskatījās. Evija izteica minējumu, ka Pēterim nebija saprotams, kāpēc tētim tik jocīgi kustas dibens un mamma sten. Dzintars turpināja: "Sekss ir vēl viena no tām lietām, ko sabiedrība ir padarījusi par tabu, lai to varētu pārdot, bet patiesībā tas ir dabisks, ikdienišķs un veselīgs. Sievietes vagīnā ir ļoti vērtīga baktēriju mikroflora. Evija katru rītu man un arī puikām ar pirkstu uzsmērē uz mēles drusku šīs mikrofloras. Man kādreiz bija problēmas ar vēderu, bet nu tās visas ir pagaisušas. Evija arī paskalo pirkstu ūdenī, un es to nesu savam kolēģim, kuram ir C hepatīts. Domājam, ka viņš būs vesels pēc dažiem mēnešiem un farmācijas nozare paliks bešā."

Lai mani pārliecinātu, Dzintars un Evija piedāvāja man pavērot viņu mīlestības aktu, bet es atteicos un ar iegūtajiem iespaidiem devos atpakaļ uz "cehs.lv" mākslīgā intelekta laboratoriju. Grūti sagremot, ko ieguvu no šīs vizītes pie antivaxeru ģimenes. Cilvēki ir ļoti patiesi, laipni un jauki. Viņi ļoti augstu vērtē veselību un mīlestību, taču bažas radīja informācijas avoti, uz kuriem šie cilvēki balsta savu uzticību. Informācija pārsvarā nāk no pasaules daļas, kur ūdens uzturam tiek ņemts no upēm, kur krokodiliem tiek izbaroti mirušie ģimenes locekļi.

Apšaubāmi ir arī balstīt ģimenes modeli uz guru mācībām, kuriem pašiem nav ģimenes. Bet var jau būt, ka es kļūdos. Galu galā vecāki gadu simtiem ir veduši savus bērnus pie katoļu mācītājiem – un cik daudz krietnu kristiešu izaudzis, pat ja šajā procesā ir cietuši daži altāra zēni. Līdzīgi kā ar vakcīnām – paglābj tūkstošus no drošas nāves, pat ja dažiem tas izraisa veselības problēmas.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!