Pašreizējā situācija
Tiek sniegti visdažādākie situācijas raksturojumi – sākot no tā, ka nekas nav darāms, līdz pat tam, ka viss ir atrisināms un uzreiz izdarāms. Katram viedoklim tiek pausti savi "pārliecinošie" argumenti. Diemžēl reāla, visaptveroša situācijas analīze parasti izpaliek, jo tā joprojām nav tikusi veikta. Pēc visa, kas ir noticis un nonācis atklātībā, tas ir vismaz dīvaini, jo sevišķi no to personu puses, kuras ir atbildīgas par "OIK stāstu" un kuras ir uzņēmušās (vismaz savos solījumos sabiedrībai) tikt ar to galā.
Taču šādai lietu kārtībai ir loģika un pat stratēģiska jēga, ja patiesībā šie solījumi nav nekas vairāk kā kārtējais OIK afēras piesegs, lai to varētu turpināt tālāk, – spekulējot ar visdažādākajām iespējamībām, ir veiksmīgi iegūts laiks, kurš bija vajadzīgs, lai novilcinātu nepieciešamību rīkoties līdz Saeimas vēlēšanām, kad varas turētāji ir spiesti atskaitīties sabiedrībai par savām darbībām un atbildēt par tām. Tagad afēras piesedzējiem svarīgi ir veidot tādu darba kārtību, lai viss sapītos nesaprotamā jezgā. Tieši tāpēc netiek veikta visaptveroša situācijas analīze, jo sevišķi attiecībā uz EM īstenotās valsts atbalsta sistēmas tiesiskumu.
Parlamentārās uzraudzības rezultātā, īstenojot vairāk nekā pussimt deputātu jautājumu sesijas un sagatavojot nu jau divdesmit deputātu pieprasījumus saistībā ar OIK gandrīz vesela gada garumā, tika uzskatāmi parādīts un pierādīts, ka valsts izveidotā atbalsta sistēma neatbilst ne sabiedrības interesēm, ne tiem principiem, kuri būtu jāievēro, lai šo sistēmu varētu uzskatīt par tiesisku un atbilstošu Eiropas Savienības tiesību normām (izvērstāk par to šeit). Nu arī EM bija spiesta to atzīt un sākt rīkoties. Taču tā vietā, lai sakārtotu šo atbalsta sistēmu un īstenotu pasākumus, kas reāli un būtiski samazinātu OIK slogu, EM izvēlējās veidot darba kārtību, kas šādu pasākumu īstenošanu pēc iespējas atliktu vai pat padarītu tos neiespējamus (izvērstāk par to šeit).
OIK darba grupas patiesā jēga
Tā saucamās OIK darba grupas izveidošana un tās ziņojums ir uzskatāms apliecinājums iepriekš minētajam. Proti, pēc tam, kad tika uzskatāmi pierādītas un visai sabiedrībai parādītas OIK sistēmas neatbilstības, kuras arī EM pēc izmisīgas tielēšanās bija spiesta atzīt, EM izvēlējās nevis novērst tās, bet gan izveidot darba grupu, kas gandrīz pusgada garumā gatavos EM priekšlikumus tālākai rīcībai, lai gan EM tika uzrādītas ne tikai tās pieļautās neatbilstības, bet arī to novēršanai nepieciešamie pasākumi, kurus varētu īstenot nekavējoties. Lieki piebilst, ka EM ne tikai joprojām nav īstenojusi šos pasākumus, tā nav tos pat izskatījusi. Un tas atkal ir saprotams, jo, izskatot un izvērtējot šos pasākumus, nāktos tos atzīt par pamatotiem un īstenot tos, vai arī nespēt izskaidrot sabiedrībai, kādēļ tie joprojām netiek īstenoti.
Darba grupas izveide deva iespēju EM izvairīties no šādas situācijas. Vismaz līdz Saeimas vēlēšanām. Pēc vairākiem mēnešiem EM vadītā darba grupa nāca ar savu ziņojumu par veicamajiem pasākumiem. Kas ir mulsinoši un amizanti – šo it kā darba grupas ziņojumu pati darba grupa nemaz nav apstiprinājusi, vēl vairāk – daudzi darba grupas locekļi pauda principiālus un būtiskus iebildumus par ziņojumā ietvertajiem priekšlikumiem. Taču EM tas netraucēja to pasniegt sabiedrībai kā plašas ekspertu grupas veikumu.
OIK darba grupas ziņojums
Iepazīstoties ar Ministru kabineta 2018. gada 24. aprīļa rīkojumu Nr. 172 izveidotās un Ekonomikas ministrijas vadītās "darba grupas elektroenerģijas obligātā iepirkuma maksājumu sistēmas atcelšanai" šajā ziņojumā sagatavoto subsidētās elektroenerģijas sistēmas ietekmes uz tautsaimniecību izvērtējumu un piedāvātajiem priekšlikumiem, rodas pamatotas bažas, ka tas ir gatavots nevis ar mērķi piedāvāt risinājumus OIK afēras izbeigšanai, bet gan lai sagatavotu jaunu pamatojumu OIK afēras turpināšanai, piesedzot to ar pasākumiem, kas solās nodrošināt nenozīmīgu vai pat tikai šķietamu OIK sloga samazinājumu.
Sagatavotais izvērtējums ir nepilnīgs, pretrunīgs un maldinošs. Ziņojumā trūkst jebkādu aprēķinu, kas pamatotu EM apgalvojumu un piedāvāto risinājumu aplēšu pamatotību.
Savukārt pašreizējās sistēmas tiesiskuma izvērtējuma nav vispār! Lai gan šāds izvērtējums ir svarīgs pirmkārt jau pašai EM, lai pamatotu tās publiski postulēto pozīciju par "tiesisko paļāvību" un neiespējamību īstenot nozīmīgas izmaiņas tiesiskā ceļā.
Kaut kāda ļoti fragmentāra juridiskā argumentācija, ko nu nekādi nevar saukt par izvērtējumu, tiek dota atsevišķu piedāvāto risinājumu kontekstā – ļoti nepilnīga un izrietoša no maldinoša pieņēmuma, ka situācijas tiesiskais regulējums un tā piedāvātā interpretācija apriori ir pareiza un ir pamats, uz kura ir jābalstās visām tālākajām darbībām un secinājumiem.
Rodas pamatots jautājums – vai šāda pieeja nav tikusi izvēlēta kā mēģinājums veidot piesegu pastāvošajām tiesiskajām sistēmas (un tās dalībnieku) neatbilstībām?
Plašāk par to – Saeimas deputātu pieprasījums Nr. 41/P12.
OIK darba grupas priekšlikumi
OIK darba grupas ziņojumā tiek piedāvāts īstenot 5 pasākumus:
atjaunot subsidētās enerģijas nodokli (SEN);
ieviest stingrākas kurināmā prasības biogāzes stacijām;
veikt izmaiņas iekšējās peļņas normas aprēķinā;
iekļaut pārvades tarifā OIK jaudas komponenti;
OIK enerģijas komponenti pārveidot par "zaļo sertifikātu" maksājumiem.
Izvērtējot šos priekšlikumus, ir acīmredzams, ka tie lielākoties nenodrošinās vērā ņemamu tautsaimniecībai nepieciešamo OIK sloga samazinājumu vai pat radīs papildu slogu Latvijas elektroenerģijas patērētājiem. Taču jāatzīst, ka OIK darba grupa ir izpildījusi tai valdības doto uzdevumu – sagatavot priekšlikumus OIK maksājumu sistēmas atcelšanai (nevis OIK atcelšanai pēc būtības).
Tik tiešām ir atrasts risinājums, kā OIK maksājums tiek izbeigts, – turpmāk noslēpjot to zem diviem citiem maksājumiem ar citādiem nosaukumiem, no kuriem vienu (OIK jaudas maksājums) tiek piedāvāts paslēpt pārvades tarifā, bet otru (OIK elektroenerģijas maksājums) tiek piedāvāts turpmāk apmaksāt ar "zaļo sertifikātu" iepirkumu. Šāds risinājums deva iespēju "Vienotībai" pirms vēlēšanām nākt ar skaļu paziņojumu, ka tā piedāvā OIK izbeigt, – un tas nostrādāja!
Kas vēl tiek piedāvāts "darba grupas" ziņojumā bez tikko minētajiem OIK noslēpšanas pasākumiem?
Subsidētās enerģijas nodoklis
Priekšlikums ieviest SEN pie spēkā esošā atbalsta regulējuma ir visnotaļ savdabīgs, jo tas nevis samazinās, bet gan palielinās OIK maksājumu slogu.
2016. gadā tika izstrādāta un pieņemta jauna kārtība, kā tiek noteikts komersantam izmaksājamā atbalsta apjoms, lai novērstu pārkompensāciju. Saskaņā ar šiem EM izstrādātajiem un tagad spēkā esošajiem noteikumiem izmaksājamais atbalsta apjoms tiek aprēķināts, nosakot komersantam iekšējās peļņas normu, kura nedrīkst pārsniegt 9%. Šajos noteikumos formulā, pēc kuras tiek aprēķināts atbalsta apjoms, SEN ir viena no izdevumu pozīcijām, kuru ir paredzēts kompensēt komersantam. Tādējādi tagad, atjaunojot SEN, pieaugs komersanta izdevumi, kuri būs jākompensē ar lielāku OIK maksājumu slogu patērētājiem, lai nodrošinātu atbalsta saņēmējam paredzēto rentabilitāti. Pie pašreizējā regulējuma SEN ir nodoklis, kurš gulsies uz elektroenerģijas patērētāju, nevis OIK saņēmēju pleciem. No šāda priekšlikuma iegūs tikai valsts budžets, ne Latvijas elektroenerģijas patērētāji.
Prasības biogāzes stacijām
Ir pamatoti un jau sen bija nepieciešams sakārtot līdz šim absurdo regulējumu attiecībā uz kurināmā prasībām biogāzes stacijās. Lai gan šis priekšlikums tiek pasniegts kā stingrākas prasības attiecībā uz bioloģisko atlikumproduktu izmantošanu, jāatzīmē, ka prasīto 70% atlikumproduktu normu kopējā kurināmajā priekšlikums paredz tikai 2030. gadā (atbalsta perioda beigās), savukārt 2020. gadam tiek paredzēts noteikt prasību 30% apmērā. Tas ir mazāk, nekā daudzām biogāzes stacijām noteikts jau pašreiz.
Pareizāk būtu bijis no sākuma veikt pārbaudes par pašreizējo prasību izpildi (un ne tikai attiecībā uz kurināmo, ne mazāk nozīmīgi būtu pārbaudīt arī pašpatēriņu un lietderīgā siltuma ražošanu) un tad lemt par tālākiem pasākumiem. To varēja īstenot pa šo laiku, kamēr tika gaidīti OIK darba grupas priekšlikumi.
Šīs atbalsta sistēmas veidotājiem jau sen bija jāsaņemas drosme atzīt, ka attiecībā uz atbalstu biogāzes stacijām tie ir aizbraukuši pa nepareizām sliedēm – atbalsts būtu jāparedz nevis par saražoto elektroenerģiju, bet gan par pārstrādātajiem atkritumiem, tādējādi tiktu radīta pareiza motivācija komersantam vairāk un efektīvāk izmantot atkritumus enerģijas ražošanā un nebūtu nepieciešams noteikt nekādus izdomātus minimālos kurināmā % sliekšņus un vēl veidot to kontroles sistēmu.
Izmaiņas iekšējās peļņas normas (IRR) aprēķinā
Piedāvātās izmaiņas varētu dot vērā ņemamu OIK sloga samazinājumu, ja vien tās tiktu atbilstoši īstenotas. Taču cik var paļauties uz to, ka šādas izmaiņas tiks veiktas, ja vēl pagājušās Saeimas sesijas laikā attiecībā uz EM izstrādāto un MK noteikumos (Nr. 221, Nr. 262) apstiprināto "pārkompensācijas aprēķina" kārtību (kā tiek noteikta šī iekšējā peļņas norma) tika sagatavots deputātu pieprasījums (Nr. 40/P12), pieprasot EM pamatot noteikumos paredzēto iekšējās peļņas normas aprēķina kārtību un atbilstību ES tiesību normām. Tika uzskatāmi pierādīts, ka patiesībā šis EM izstrādātais "pārkompensācijas mehānisms" nevis novērš, bet gan nodrošina pārkompensāciju, turklāt pārkāpjot EK lēmumā "Valsts atbalsts SA. 433140" pārkompensācijas mehānismam noteiktos principus (ne velti šīs "pārkompensācijas novēršanas" rezultātā OIK maksājuma slogs ir samazinājies niecīgi – tikai par apmēram 3,5 miljoniem eiro) – EM bija principiāli pret šī pieprasījuma pamatotību, kas pēc būtības ir teju vai identisks "darba grupas" piedāvātajām pārkompensācijas aprēķina kārtības izmaiņām, kuras pieprasa, lai aprēķinā tiktu iekļauts viss komersanta saņemtais atbalsts (nevis tikai daļa), kā arī novērst iespēju paplašināt aprēķinos iekļaujamo izdevumu apjomu, apejot paredzētos izdevumu līmeņu ierobežojumus.
Vēl viena nianse saistībā ar OIK tiesiskumu
Nekādi nevar piekrist EM izteiktajiem apgalvojumiem, ka šīs aprēķina izmaiņas neatbilst EK noteiktajai kārtībai, kādā būtu jāveic pārkompensācijas aprēķins, un tāpēc šo priekšlikumu nevar sākt ieviest. Tieši otrādi, šādas izmaiņas jau sen bija jāveic, jo citādi tagadējā valsts atbalsta noteikšanas kārtība neatbilst ne Eiropas Savienības tiesību aktos noteiktajiem principiem, ne arī EK lēmumā "Valsts atbalsts SA. 433140" noteiktajam (skat. punktus 76, 77, 78).
Atkal veidojas amizanta situācija – OIK darba grupas ziņojumā norādītie apsvērumi par nepieciešamību atlikt šo izmaiņu ieviešanu līdz brīdim, kamēr tiks iegūts EK saskaņojums, ir principiāli pretrunā pašas EM līdz šim oficiāli paustajai pozīcijai, kuru tā uzstājīgi aizstāvēja arī Saeimā, diskutējot par EK lēmuma SA. 433140 izpildi, uzstājot, ka procesuālais pārkāpums saistībā ar valsts atbalsta ieviešanu (atbalsts ir ticis ieviests, nesaskaņojot to ar EK) nav uzskatāms par izdarītu un nekādas sekas no tā neiestājas, ja atbalsts vēlāk tiek atzīts par saskanīgu.
Rodas ķecerīgs jautājums – vai EM ir mainījusi savu līdz šim principiālo pozīciju uz pretējo, vai arī tagad tās pozīcija ir, ka valsts atbalsts dažreiz ir jāsaskaņo (lai aizstāvētu OIK saņēmēju tiesisko paļāvību), bet dažreiz to var īstenot bez šāda saskaņojuma (kad tas ir OIK saņēmēju interesēs)?
EK savā atbildē ir skaidri norādījusi, ka bez šiem pasākumiem, kas novērš pārkompensāciju un nodrošina, ka atbalsts ir nevis pārmērīgs, bet gan samērīgs, valsts īstenotā atbalsta shēma nav atbilstoša EK lēmumam, ar kuru šī atbalsta shēma tika atzīta par saskanīgu (vairāk pa to šeit).
Būtībā EM turpina īstenot nelikumīgu atbalsta shēmu, kura nav saskaņota ar EK.
Apkopojot piedāvātos risinājumus, nākas secināt, ka daļa no tiem ir sagatavota, lai vienkārši pārnestu OIK maksājuma slogu uz citiem maksājumiem, kuri var radīt vēl lielāku maksājuma slogu (bet tas vairs nebūs OIK), daļas priekšlikumu rezultātā OIK maksājuma slogs var nevis samazināties, bet gan palielināties, tie vairāk kalpo kā skaists piesegs, ka kaut ko tiek piedāvāts darīt, bet vienīgajam priekšlikumam, kura īstenošana tiešām varētu jūtami samazināt OIK slogu, tiek sagatavots "pamatojums", kāpēc tā īstenošana ir jāatliek.
Būtībā tiek piedāvāts tuvākajā laikā neveikt nekādas darbības, kas varētu būtiski samazināt nepamatoti augsto OIK maksājuma slogu un sakārtotu pastāvošo valsts atbalsta sistēmu atbilstoši sabiedrības interesēm un tiesiskuma principiem, – vienkārši tiek radīta kārtējā ilūzija par cīņu ar OIK afēras sekām, bet patiesībā tiek sagatavots kārtējais tās piesegs.
Vai iespējams ātri un būtiski samazināt OIK slogu?
Jau šī gada 6. martā, apkopojot parlamentārās pārraudzības rezultātā iegūtos faktus par subsidētās elektroenerģijas valsts atbalsta sistēmas dažādiem aspektiem, tās neatbilstību tiesību normām un sabiedrības interesēm, tika sagatavots un publiski prezentēts ziņojums par īstenojamiem pasākumiem, kas būtu jāveic šīs sistēmas sakārtošanā, kā rezultātā OIK maksājumu slogs varētu samazināties būtiski un reāli jau vistuvākajā laikā, turklāt ar minimāliem tiesvedības riskiem.
Daži no piedāvātajiem pasākumiem, kuri jau sen tika darīti zināmi Latvijas valdībai (atsaucoties uz šo Ekonomikas ministra aicinājumu) un kurus tai bija ne tikai iespējams, bet pat nepieciešams īstenot jau sen. To īstenošana samazinātu OIK slogu būtiski un reāli jau vistuvākajā laikā ar niecīgiem tiesvedības riskiem, jo visi šie pasākumi ir tiesiski pamatoti, Latvijas valsts un sabiedrības interesēm atbilstoši:
Veikt kompetentu un sistēmisku subsidētās elektroenerģijas atbalsta sistēmas tiesisko izvērtējumu, tās atbilstību nacionālās likumdošanas un ES tiesību normām. Un atbilstoši piemērot "tiesiskās paļāvības principu", nevis aizsargāt šauras personu grupas intereses un iespējamās pretlikumīgās darbības.
Veikt reālas un visaptverošas subsidētās elektroenerģijas staciju pārbaudes, lai pārliecinātos par to darbības atbilstību atbalsta nosacījumiem (pirmkārt jau attiecībā uz pašpatēriņu, lietderīgo siltumu, kurināmo, reālo elektrostacijas efektivitāti u. c.), turklāt ne tikai par šo brīdi, bet par visu atbalsta periodu vai vismaz par to laiku, par kuru ir iespējams un pamatoti var iegūt pārbaudēm nepieciešamo informāciju (datus no sadales sistēmas operatora, finanšu institūcijām u. c.), lai tiesiskās paļāvības princips tiktu ievērots ne tikai attiecībā uz "OIK saņēmējiem", bet arī attiecībā uz visu pārējo sabiedrību, kas apmaksā šos OIK saņēmēju ienākumus, paļaujoties, ka šie maksājumi ir pamatoti un sistēma tiek atbilstoši uzraudzīta. Tas līdz šim nav noticis.
Izvērtēt atbalsta nepieciešamību "Latvenergo" TEC stacijām – minimālo atbalsta apjomu, pie kura iespējams nodrošināt optimālo rezultātu – gan no maksājamā atbalsta apjoma, gan no tirgus drošības un tirgus darbības efektivitātes (tirgus cenas) aspekta. Izvērtēt arī pilnīgas atbalsta atcelšanas iespēju TEC, sagatavot iespējamo tā īstenošanas procedūru.
Sagatavot Latvijas enerģētikas stratēģiju, lai nodrošinātu, ka Latvijai paredzētie mērķi, piemēram, OIK darba grupas ziņojumā minētie: ES Klimata plāns, AER izmantošana u. c. ilgtermiņa pasākumi, tiktu īstenoti, balstoties uz ilgtspējīgiem savstarpējas sinerģijas principiem un atbilstoši Latvijas valsts un sabiedrības interesēm, tādējādi turpmāk novēršot iespējamību pieņemt lēmumus un īstenot manipulācijas, kas tām nav atbilstīgas.
Veikt izmaiņas atbalsta apjoma aprēķinā, lai novērstu, nevis pārjaunotu (kā tas tiek īstenots ar pašreizējo normatīvo regulējumu) OIK saņēmēju pārkompensāciju, – iekļaujot atbalsta aprēķinā visus komersanta ieņēmumus un tikai objektīvi nepieciešamos izdevumus, kas vajadzīgi ilgtspējīgai un efektīvai darbībai, tādējādi nodrošinot subsidētās enerģijas atbalsta shēmas reālu atbilstību Eiropas Savienības tiesību normām un minētajam EK lēmumam.
Plašāk par to šeit.
Visus šos pasākumus jau sen bija iespējams īstenot, ja vien tam būtu bijusi atbilstoša politiskā griba. Vai tāda būs Latvijas nākamajai valdībai – to mēs drīz atkal uzzināsim...