Svētdien par kārtējo upuri kļuva 57 gadus vecais Ali Halils Arbani, kuram sprādziens norāva pirkstu, kad viņš apkopa dārzu ciemā valsts dienvidos, paziņoja policija.
Libānas armija paziņojusi, ka valsts dienvidos, "iespējams, atrodas viens miljons nesprāgušu bumbu".
Kā raksta Izraēlas laikraksts "Haaretz", armija konflikta laikā uz Libānu izšāva vismaz 1,2 miljonus bumbu.
OCHA paziņoja, ka reģistrējusi 608 rajonus, uz kuriem izšautas kasešu bumbas, un "katru dienu tiek konstatēti vēl jauni rajoni".
ANO humānās palīdzības lietu vadītājs Jāns Egelands augustā paziņoja, ka "pilnīgi amorāli ir tas, ka 90% no bombardēšanas ar kasešbumbām notika pēdējās 72 konflikta stundās, kad mēs zinājām, ka būs rezolūcija, un kad mēs zinājām, ka [karadarbībai] būs beigas".
Kasešbumbas apvalks satur līdz 200 mazas bumbas, kas izkaisās aptuveni divu futbola laukumu lielā teritorijā, un vismaz pieci procenti no mazajām bumbām triecienā pret zemi nesprāgst.
Kaut arī izstrādātas kasešbumbas, kas paredzētas tanku iznīcināšanai, pārsvarā tās tiek izmantots cilvēku nogalināšanai plašā teritorijā.
Nesprāgušās mazās bumbas var izskatīties līdzīgas dzērienu bundžiņām vai arī putekļainiem akmeņiem. Katra mīna ir pietiekami spēcīga, lai sprādzienā norautu kāju vai nogalinātu bērnu, un starptautiskie likumi aizliedz šādu ieroču izmantošanu civiliedzīvotāju apdzīvotās zonās.
ANO Mīnu neitralizēšanas koordinācijas centra Libānas misijas vadītājs Kriss Klārks pagājušajā mēnesī paziņoja, ka Izraēlas spēku nodotās taktiskās kartes ir "absolūti nelietojamas" atmīnēšanas darbos.