"Ja eksāmenu rezultāti ir slikti tik daudziem eksāmenu kārtotājiem, [valstij] tā ir vējā izmesta nauda," sacīja Izglītības ministrijas Valodas departamenta pārstāve Maije Solla.
Tomēr Eksaminācijas un kvalifikācijas centra pārstāve Pilvi Alpa norāda, ka daudz cilvēku eksāmenus izmanto valodas studijām, neko nemaksājot. Vienīgais nosacījums ir tāds, ka nākamo valodas eksāmenu drīkst kārtot ne ātrāk kā pēc trim mēnešiem. Sliktos eksāmenu rezultātus februārī un martā viņa skaidroja ar to, ka šajā laikā vēl neesot beigušies valodas kursi un daudzi kursanti dodas uz eksāmeniem, lai pārliecinātos par kursu laikā sasniegto progresu un novēršamajiem valodas zināšanu trūkumiem.
Alpa arī noraidīja ideju par to, ka eksāmenu kritēriji būtu pārāk augsti. Igauņu valodas eksāmena kritēriji pilnībā atbilstot Eiropas valodu eksāmenu standartiem.