Lai apturētu šo nelegālo imigrantu plūsmu, Latvijai, Lietuvai un Igaunijai jānodrošina visu vājo vietu likvidēšanu uz austrumu robežas, ko var izmantot nelegālajai robežas šķērsošanai un kontrabandai.
Arī Igaunijas policija un robežsardze paudusi līdzīgu novērtējumu, ka Igaunija ir kļuvusi par nelegālo imigrantu, galvenokārt afgāņu, sīriešu un palestīniešu, tranzīta maršrutu uz Ziemeļvalstīm.
Igaunijas robežsardze dažu mēnešu laikā aizturējusi gandrīz 30 imigrantus no Vidusāzijas, kas bija ceļā uz Somiju.
Novembrī Pērnavā Igaunijas robežsardze aizturēja mikroautobusu, kuru vadīja kāds Latvijas pilsonis. Mikroautobusā atradās pieci afgāņi, ieskaitot tēvu un divas meitas. Nedēļu iepriekš šī vīrieša sieva ar dēliem bija ieradusies Somijā un lūgusi patvērumu. Afgāņu vīrietis ar meitām ievietoti Harku nelegālo imigrantu nometnē, līdz amatpersonas izlems par viņu likteni.
Somijas amatpersonas nesen informēja Igaunijas robežsardzi, ka palielinās nelegālo imigrantu skaits, kas Somijā ieradušies no Igaunijas. Pēc somu brīdinājuma Igaunijas amatpersonas sāka aktīvas pārbaudes un divu mēnešu laikā aizturēja vairāk nekā desmit afgāņu un pakistāniešu, kas brauca starppilsētu autobusā no Rīgas uz Tallinu.
Igaunijas robežsardzes pārstāvis Indreks Jegi skaidroja, ka pēc imigrantu aizturēšanas starppilsētu autobusos kontrabandisti imigrantus uz Tallinu sākuši vest paši.
Kā liecina robežsardzes dati, nelegālie imigranti par ceļu līdz kādai Rietumvalstij maksā līdz 15 000 ASV dolāru (7665 latu) par vienu cilvēku. Viņi pārdod visu savu iedzīvi, vispirms nonāk Krievijā un pēc tam dodas uz Baltijas valstu pierobežu.
Jegi piebilda, ka cilvēku kontrabandisti ārkārtīgi veikli pielāgojas situācijas izmaiņām. Tiklīdz pastiprinās kontrole uz Latvijas robežas, kontrabandisti sāk sūtīt vairāk nelegālo imigrantu pāri Igaunijas robežai un otrādi. Ja imigrantiem izdodas iekļūt Igaunijā, viņi var tālāk dodies uz Somiju, savukārt tie, kas nonākuši Latvijā, var doties ar prāmi no Rīgas uz Stokholmu, skaidroja Jegi.
