Foto: AFI
Kijevā 19.decembrī plānotā Ukrainas un Eiropas Savienības (ES) samita panākumi ir atkarīgi no tā, vai Ukraina parādīs savu uzticību Eiropas demokrātiskajām vērtībām, un šajā gadījumā ir runa par Ukrainas ekspremjeres Jūlijas Timošenko lietu, otrdien paziņoja Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite.

"Paša decembrī plānotā samita rīkošanas panākumi būs atkarīgi tieši no tā, kā Ukraina spēs parādīt savu spēju tālāk dzīvot pašā asociācijas garā," Grībauskaite sacīja kopīgā preses konferencē Kijevā ar Ukrainas prezidentu Viktoru Janukoviču.

Grībauskaite teica, ka Eiropu šokējuši tiesas procesi pret opozīcijas līderiem. "Eiropā dominē viedoklis, ka Timošenko kundze un viņas kolēģi kļuvuši par politiskas neitralizācijas procesa upuriem", piebilda Grībauskaite.

Lietuvas prezidente uzsvēra, ka šī ir viņas oficiālā runa, kuru viņa ir pilnvarota ES vārdā teikt Ukrainas prezidentam.

Viņa piebilda, ka saskaņā ar Eiropas viedokli Ukraina vēl nav atradusi risinājumus politiskām problēmām, īpaši jautājumā par Kriminālkodeksa grozījumu pieņemšanu.

Jau ziņots, ka Ukrainas parlaments 15.novembrī noraidīja ierosinājumu dekriminalizēt apsūdzības, par kurām bijušajai premjerministrei Jūlijai Timošenko tika piespriests septiņu gadu cietumsods, un tādējādi atņēma Timošenko lielāko cerību uz ātru atbrīvošanu.

Ierosinājumu dekriminalizēt Ukrainas kriminālkodeksa pantu par pilnvaru pārsniegšanu atbalstīja vien 157 no 450 parlamenta deputātiem. Lai ierosinājums gūtu atbalstu, par to vajadzēja nobalsot vismaz 226 deputātiem.

Neviens no Janukoviča Reģionu partijas deputātiem ierosinājumu neatbalstīja, bet Timošenko atbalstītāji parlamentā pēc balsojuma demonstratīvi pameta sēžu zāli, skandējot "kauns".

Ukrainas parlamentā pārliecinošā vairākumā esošās Reģionu partijas priekšsēdētāja vietnieks Dmitrijs Šencevs iepriekš paziņoja, ka  dekriminalizācijas  iespēju izskatītu, ja Timošenko piekristu atmaksāt valstij nodarītos zaudējumus vairāk nekā 98 miljonu latu apmērā.

Pašlaik Ukrainā ir spēkā 1962.gadā pieņemtais kriminālkodekss. "Ņemot vērā, ka tas ir spēkā, tiesībsargājošajām institūcijām, tieslietu institūcijām, tiesu varai tas ir jāievēro, tāpat kā jebkuram Ukrainas pilsonim," pēc Timošenko notiesājošā sprieduma nolasīšanas atzina Janukovičs, piebilstot, ka to vajadzētu mainīt un jaunā kriminālkodeksa redakcija jau ir izstrādāta.

Kijevas Pečoras rajona tiesa 11.oktobrī atzina Timošenko par vainīgu amata pilnvaru pārsniegšanā saistībā ar gāzes piegāžu līgumu parakstīšanu starp Ukrainu un Krieviju un piesprieda viņai septiņu gadu cietumsodu, bet trīs gadu laikā pēc soda izciešanas viņai būs aizliegts ieņemt valsts amatus.

Saskaņā ar tiesneša teikto Timošenko, 2009.gadā liekot Ukrainas valsts naftas un gāzes kompānijai "Naftogaz Ukraina" parakstīt līgumus par Krievijas gāzes piegādēm, nodarījusi šai kompānijai zaudējumus viena miljarda 516 miljonu 365 tūkstošu 234,94 grivnu (98,472 miljonu latu) apmērā. Tiesa arī nolēma, ka Timošenko šie zaudējumi kompānijai "Naftogaz  Ukraina" jāatlīdzina.

Ukrainas opozīcijas partijas "Tēvzeme" līdere Timošenko savu vainu neatzīst un ir paziņojusi, ka tiesas spriedums viņai esot ticis uzrakstīts vēl pirms kriminālizmeklēšanas uzsākšanas, jo pašreizējais Ukrainas prezidents Viktors Janukovičs saskatot viņā konkurenti.

Šīs prāvas dēļ saasinājušās Ukrainas un Eiropas Savienības (ES) attiecības. ES diplomāti apgalvo, ka apsūdzības, kas neietver to, ka Timošenko pati būtu bijusi iesaistīta korupcijā, nekad nebūtu nonākušas uz kādas ES valsts tiesas galda.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!