Viņš atgādinājis, ka premjerministra Donalda Tuska valdība solījusi lielas pārmaiņas Polijas austrumu kaimiņattiecību politikā, un tūlīt pat secinājis, ka pārmaiņas tiešām ir "tik lielas, ka pat kauns".
Vienlaikus Kačiņskis nav žēlojis kritiskus vārdus jaunajam Lietuvas Izglītības likumam, kas paredz mazākumtautību skolās paplašināt izglītību lietuviešu valodā, bet paudis pārliecību, ka Polija būtu varējusi novērst tā pieņemšanu.
"Baltkrievijā - neveiksme. Ukrainā - zaudējums. Ar Krieviju - katastrofa. [Premjerministra] Donalda Tuska Austrumu politikas "uzvaru" sarakstā pietrūka vienīgi Lietuvas. Un premjers mūs nepievīla - Lietuvā mums nācies pieredzēt īstu Vaterlo," raksta politiķis un bijušais premjers, Smoļenskas aviokatastrofā bojāgājušā valsts prezidenta Leha Kačiņska dvīņubrālis.
Polija savu austrumu kaimiņattiecību politiku faktiski demontējusi, toties šāda nostāja tiek atzinīgi vērtēta Maskavā, jo vēlme izdabāt Krievijai ir viena no galvenajām šīs politikas iezīmēm, viņš uzsvēris.
Šāda tendence īpaši skaidri iezīmējusies pēc Polijas ārlietu ministra Radoslava Sikorska raksta avīzē "Gazeta Wyborcza", kas bija veltīts Otrā pasaules kara sākuma 70.gadadienai. Lietuvu, Ukrainu vai Baltkrieviju ministrs toreiz pat nepieminēja un kā vienīgo austrumu kaimiņattiecību politikas partneri nosauca Krieviju, tādēļ nav brīnums, ka Tuska valdībai attiecības ar Lietuvu šķiet otršķirīgas - ar visām no tā izrietošajām sekām, norāda Jaroslavs Kačiņskis.
Pēc viņa vārdiem, Polijas un Lietuvas attiecību graušanas procesu nesen vainagojis Lietuvas Seima pieņemtais Izglītības likums, ko marta beigās parakstījusi prezidente Daļa Grībauskaite, tomēr šo "melno scenāriju" varēja nepieļaut, ja Tuska valdība būtu parādījusi kaut minimālu vēlēšanos uzturēt iepriekšējā partijas "Likums un taisnīgums" ministru kabineta un nelaiķa prezidenta Leha Kačiņska iedibinātās ciešās attiecības ar Lietuvu, Latviju un Igauniju. Tieši Polijas kategoriskums, viņaprāt, uzkurina lietuviešos "stipru nacionālismu".
Polijas opozīcijas līderis kritiski vērtējis arī Tuska valdības pasīvo attieksmi pret kopīgiem projektiem ar Baltijas valstīm, īpaši Visaginas atomelektrostacijas celtniecību Lietuvā un Polijas un Lietuvas energosistēmu starpsavienojuma būvi, toties uz Krievijas piedāvājumu iesaistīties Kaļiņingradas AES projektā Varšava reaģējusi ieinteresēti.
"Tādā atmosfērā uz uzticēšanos un sadarbību cerēt grūti. Tā ir acīmredzama vēlēšanās iztapt Krievijai - apvienojumā ar naivu ticību, ka krievi mūs iemīlēs, ja mēs savus Baltijas partnerus pametīsim vienus," viņš secinājis.