Situācijas attīstība Krievijas un Ukrainas konfliktā liek domāt, ka gan Lietuvas vadībai, gan sabiedrībai jāsāk gatavoties grūtākiem laikiem un varētu nepaiet ne gads, kad arī Lietuvai var nākties aizstāvēt savu teritoriālo nedalāmību, uzskata kara vēsturnieks Valds Rakutis.
"Ir sācies oficiāls Krievijas un Ukrainas karš, tādēļ Lietuvai jāreaģē kā valstij, pie kuras robežām norisinās karadarbība," viņš izteicies "Lietuvos rytas" televīzijā.
Vēsturnieks uzskata, ka sabiedrībai šajos apstākļos jāmācās izdzīvot grūtos apstākļos, īpaši rūpējoties par bērniem. Jāstiprina arī armija, lai tā spētu darboties kā kaujas spēks.
"Lietuvai pašlaik ir daudz labības un piena. Vajadzētu ražot konservus un katrā ģimenē nodrošināties ar rezervēm," viņš spriedis.
Rakutis izteicis pārliecību, ka Krievija Ukrainā šobrīd cenšas iegūt piekļuvi Krimai pa sauszemi, jo citādi Krimas uzturēšana tai nebūs pa spēkam vai vismaz izmaksās ļoti dārgi. "Iespējams arī, ka tas ir uzmanības novēršanas manevrs, bet galvenais uzbrukums notiks citā virzienā," viņš piebildis.
Viļņas Austrumeiropas pētījumu centra eksperts Marjus Laurinavičs uzskata, ka Krievijas turpmākie soļi būs atkarīgi no tā, kuram no ietekmīgajiem grupējumiem izdosies prezidentu Vladimiru Putinu nosvērt uz savu pusi - nacionālistiem, kas vēlas iebrukumu Ukrainā, vai uzņēmējiem, kuri karu ar Ukrainu nevēlas.
"Krievijas kopīgais mērķis nav noformulēts, jo katrs grupējums cīnās par savām interesēm. Arī Putins savu mērķi nav noformulējis. Skaidrs vienīgi tas, ka viņš jau ceturto mēnesi vilcinājies ievest spēkus Ukrainā, lai gan sajūt lielu spiedienu," izteicies eksperts.
Kopumā lietuviešu Austrumeiropas eksperti domā, ka Eiropas Savienība uz karu Ukrainā skatīsies caur pirkstiem, kamēr netiks uzbrukts kādai paša bloka vai NATO valstij.
"Man pilnīgi nav saprotams, kā var apbruņot kurdus un ES dokumentos slavēt valstis, kuras palīdz kurdiem cīnīties ar islāmistiem, bet vienlaikus nepalīdzēt ukraiņiem, lai gan konflikts Ukrainā ir ļoti līdzīgs. Tas ir vēl viens reveranss Krievijai, jo šajā valstī militārs atbalsts Ukrainai tiktu uztverts ļoti naidīgi," sacījis Austrumeiropas pētījumu centra analītiķis Laurīns Kasčūns.
Laurinavičs savukārt norādījis, ka Krievija ir kodolvalsts, bet militārā ziņā tā būtu stipra arī bez kodolpotenciāla.
"Teorētiski iespējamais militārais konflikts ir svarīgs faktors, bet vēl svarīgākas ir ekonomiskās intereses - Rietumi nejūt apdraudējumu sev, un, kamēr to nesaskatīs, domājams, nemainīs nostāju," viņš sacījis.
Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkevičs iepriekš izteicies, ka Ukrainas bruņotajiem spēkiem bez ārēja atbalsta ir grūti vieniem atvairīt agresiju, un aicinājis Rietumus apsvērt iespēju sniegt Ukrainai militāru palīdzību.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
