Lietuva guvusi daudz mācību no Krievijas un Ukrainas konflikta, pirmdien LRT televīzijai sacījis aizsardzības ministrs Jozs Oleks, stāstot par valsts aizsardzības politikas vadlīnijām laika posmam no 2015. līdz 2020.gadam.
"Esam mācījušies daudz. Vērojot neskaidro kara sākumu, esam pieņēmuši lēmumus par ātrās reaģēšanas spēkiem, par likumiskās bāzes mainīšanu. Redzam, cik daudz tiek izmantotas informatīvās un kiberlietas, un stiprinām arī šo jomu. Runājot par bruņojumu - tā ir tālvadāmo lidaparātu izmantošana, lielāka darbības rādiusa bruņojums un tā tālāk," viņš norādījis.
Jaunās aizsardzības vadlīnijas izstrādātas, balstoties uz valdības programmu un ņemot vērā ģeopolitisko situāciju un Ukrainas mācības. Atgriežoties pie tāda aizsardzības sistēmas finansējuma līmeņa, kāds tas bija 2008.gadā, un plānojot konsekventu finansējuma palielināšanu, pirmo reizi tiks gādāts ne vien par karaspēka uzturēšanu, bet arī attīstību, kas plānota saskaņā ar NATO noteiktajām izdevumu proporcijām - 50% personāla uzturēšanai un 20% iepirkumiem, tostarp bruņojumam.
Lielākā uzmanība pievērsta valsts aizsardzības potenciāla stiprināšanai - personāla komplektēšanai, karavīru apbruņošanai un apmācīšanai, mācību bāzes nostiprināšanai un sabiedroto iesaistīšanai kopējā aizsardzībā, stāstījis ministrs. "Armija tiks labāk komplektēta, tiks apbruņots katrs karavīrs, iegādāts tāds militārā potenciāla papildinājums kā prettanku bruņojums," viņš piebildis.
Viņš norādījis, ka šobrīd Lietuva ar Vāciju risina sarunas par iespēju iegādāties artilērijas sistēmas. Nākamnedēļ Rīgā paredzētajā Eiropas Savienības aizsardzības ministru apspriedē šo jautājumu domāts pārrunāt ar Vācijas aizsardzības ministri Urzulu fon der Leijenu.
Pēc Oleka teiktā, 2015.gadā Lietuvas bruņotajiem spēkiem pievienosies 500 moderni bruņoti karavīri. Tie būs brīvprātīgie, kam par dienestu tiks maksāts. Profesionālajā dienestā karavīru skaitu plānots palielināt vidēji par 450 karavīriem gadā. Šobrīd Lietuvas armijā dien 8000 profesionālā dienesta karavīru un aptuveni 4500 brīvprātīgo un strādā 2300 civilpersonu.
Sava aizsardzības potenciāla stiprināšanai Lietuva šogad paredzējusi atvēlēt 425 miljonus eiro - par trešdaļu vairāk nekā pērn jeb 1,1% iekšzemes kopprodukta. Nākotnē šai summai jāpieaug vēl vismaz par 100 miljoniem.
Lielākā uzmanība tiks pievērsta sauszemes spēku attīstībai. Iecerēts arī paplašināt poligonus, iegādāties simulācijas sistēmas un trenažierus. Paredzētas kopīgas mācības ar valsts robežapsardzes dienestu, sabiedriskās drošības dienestu un Vadības apsardzības departamentu.
Ministrs piebildis, ka Lietuva daudz gaida arī no sabiedrotajiem, jo pati izpildījusi visas saistības, ko pērn uzņēmusies NATO samitā. "Tie ir NATO starptautiskie štābi, ātrās reaģēšanas spēki, pastāvīgas plašākas mācības, provizoriska bruņojuma izvietošana mūsu teritorijā. Tas viss ietverts vadlīnijās," viņš sacījis.
Runājot par reakciju uz iespējamajiem nekonvencionālajiem drošības izaicinājumiem, Oleks uzsvēris kiberdrošības un informatīvās drošības nozīmi.
Pārņemot atbildību par kiberdrošības politikas veidošanu, koordinēšanu un kontroli un izveidojot Nacionālo kiberdrošības centru, Aizsardzības ministrija gādās par svarīgākas infrastruktūras un informācijas resursu kiberdrošības uzraudzību un pārvaldību, kā arī informācijas infrastruktūras aizsardzības plānošanu. Kopā ar Izglītības un zinātnes ministriju un Kultūras ministriju tiks veidota valsts stratēģiskās komunikācijas sistēma.
Tiks attīstīta arī kopēja mobilizācijas un pilsoniskās pretošanās sistēma, kurā Lietuvas civilajām institūcijām un pilsoņiem būs skaidri noteiktas funkcijas un atbildība.
