Lietuvas Valsts drošības departamenta (VSD) redzeslokā ir vairākas skolas, kuru skolēni piedalījušies Krievijas rīkotajās militarizētajās nometnēs "Sojuz", par kurām pagājušajā nedēļā intensīvi diskutēja Lietuvas mediji, pirmdien paziņojis VSD vadītājs Ģedimins Grina.
Kā ziņots, portāls "15min.lt" nesen rakstīja, ka no kādas Viļņas vidusskolas ik gadus skolotāja vadībā grupiņa skolēnu dodas uz Krievijas rīkoto militāri politisko nometni "Sojuz", kas šogad notikusi Kirgizstānā netālu no Isikula ezera. Mediji pieminēja arī otru galvaspilsētas skolu, kuras skolēni piedalījušies šajos pasākumos.
Jau ziņots, ka šajā nometnē, kurā notikušas ne vien fiziskās izturības un šaušanas mācības, bet arī informācijas kara apmācības un Krievijas izlūkdienesta virsnieka vadīta jauno izlūku skola, kārtējo reizi piedalījušies arī astoņi jaunieši no Latvijas.
Lietuvas izglītības ministrs Daiņus Pavaļķis, kuram pirmajam nācās atbildēt uz žurnālistu jautājumiem par šīm nometnēm, pirmdien bija devies pie VSD vadītāja.
Pēc šīs sarunas Grina presei atzina, ka runa nebūt nav par divām skolām vien, bet konkrētas mācību iestādes vai skolēnu skaitu nenosauca. Pēc viņa teiktā, departamenta darbinieki ir tikušies ar dažu šo skolēnu vecākiem.
"Neaizmirsīsim, ka šie bērni ir nepilngadīgi, par viņiem atbild ne jau skolotāji vai skolu vadītāji, bet vecāki. Un ir ļoti svarīgi, vai viņi sevi apzinās kā Lietuvas pilsoņus vai kā citas valsts pilsoņus ar Lietuvas pasi," viņš sacīja.
Kā uzsvēra VSD vadītājs, galvenā problēma ir tā, ka šāda nedraudzīgu valstu darbība nav pretrunā ar Lietuvas likumiem, bet jautājums ir par politiskajiem principiem.
"Tādēļ mums jāmeklē likumiski ceļi, kā to nepieļaut," viņš piebilda.
"Mums tā nav jauna parādība. Mēs nemitīgi vērojam trešo valstu centienus ietekmēt mūsu valsts pilsoņus, un skolēni nav izņēmums. Protams, mēs nevaram izpaust, ko un kā mēs novērojam un darām," norādīja Grina. "Mēs darām savu darbu. Mums ir svarīgi zināt, kur brauc, kas brauc un vai skolēni mācās šaut. Tas līdzinās Eiropas valstu pilsoņu braukšanai uz Sīriju - tā pati problēma, tikai mums ir darīšana ar citu žanru."
Izglītības ministrs savukārt norādīja, ka ar VSD vadītāju ticies ne tālab, lai meklētu vainīgos, bet lai saskaņotu viedokļus un pārrunātu iespējamo turpmāko informācijas apmaiņu.
Viņš piebilda, ka nedomā nekavējoties atlaist attiecīgo skolu direktorus, bet tiek apsvērta rotāciju un skolu atestācijas iespēja. Šo jautājumu iecerēts apspriest parlamentā un izstrādāt likumdošanas grozījumus, kas palīdzētu novērst šādas situācijas.
"Jautājums ir par skolu vadītājiem un viņu attieksmi pret valsti, tādēļ par lielāku atbildību no dažu vadītāju puses mēs noteikti runājam, bet mēs viņus noteikti nedomājam rīt pat atlaist," paziņojis Pavaļķis.
Gan ministrs, gan VSD vadītājs atzinuši, ka nav iespējams aizliegt piedalīties šādās nometnēs, bet jādomā par preventīviem pasākumiem un alternatīvām, tostarp saistošām un vērtīgām nometnēm Lietuvā.
Pēc "15min.lt" avotu ziņām, nometne "Sojuz", kas tiek rīkota jau astoņus gadus, saņem dāsnu finansējumu no Krievijas Aizsardzības ministrijas budžeta, lai gan precīzi skaitļi nav zināmi. Nefinansiālu atbalstu tai sniedz arī Maskavas organizācijas, kas pieder pie Kremļa izlūkošanas tīkla. Ik gadus šajās nometnēs kā novērotāji vai pat instruktori piedalās arī Krievijas Federālā Drošības dienesta (FDD) un Bruņoto spēku ģenerālštāba Galvenās Izlūkošanas pārvaldes (GRU) pārstāvji, kuru mērķis ir nolūkot talantīgus pusaudžus, kas savu fizisko un psiholoģisko īpašību dēļ piemēroti dienestam Krievijas īpašo uzdevumu spēkos.
Pēc šīs publikācijas Seima Tēvzemes savienības-Lietuvas kristīgo demokrātu frakcijas deputāti vērsās pie Ģenerālprokuratūras, pieprasot veikt pirmstiesas izmeklēšanu, kā arī pie VSD, Izglītības un zinātnes ministrijas un Viļņas pašvaldības, kas ir šo skolu dibinātāja. Lietuvas skolēnu vešanu uz šīm nometnēm nosodījis arī Lietuvas aizsardzības ministrs Juozs Oleks.
Izglītības ministrs jau tobrīd atzina, ka šāda situācija ir nepieļaujama un viņa vadītā ministrija jau labu laiku ļoti piesardzīgi vērtē Krievijas rīkotos pasākumus tā dēvētajā NVS un Baltijas valstu formātā, bet vienlaikus norādīja, ka ministrijas rīcībā nav tiešu administratīvu sviru, kas ļautu ietekmēt skolu direktorus.
Situācijas noskaidrošanai pievērsusies arī Viļņas pašvaldība.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
