ASV prezidents Baraks Obama pagājušajā nedēļā savā viedokļa slejā norādīja, ka, ja Irāna pārkāps nesen panāktās kodolvienošanās nosacījumus, "iespējams, mums nebūs citas izvēles, kā vien rīkoties militāri".
Lai noskaidrotu, kā notiktu potenciālais trieciens pa Irānas kodolobjektiem, "USA Today" vērsās pie divām armijas amatpersonām, kuras piedalījušās uzbrukuma plānošanā, kā arī ekspertiem. Abu virsnieku vārdi netiek atklāti, jo viņiem nav pilnvaru publiski runāt par šo tēmu, piezīmē laikraksts.
Gaisa triecienu mērķis būtu cik vien iespējams samazināt Irānas kodolpotenciālu, novēršot iespēju radīt kodolbumbu.Tā ietvaros, domājams, tiktu bombardētas spēkstacijas un citi ar kodolprogrammu saistīti infrastruktūras objekti.
Divi uzbrukuma viļņi
Vēl pirms pirmo raķešu palaišanas un pirmo bumbu izmešanas Pentagonam būtu jāizvieto bruņojums un personāls Tuvajos Austrumos. Šim nolūkam diplomātiem būtu jāmeklē iespējas ASV spēkiem piekļūt reģiona ostām un bāzēm.
Bāzu un citu objektu aizsardzībai reģionā tiktu izvietotas "Patriot" pretgaisa aizsardzības sistēmas, kas spējīgas iznīcināt ienaidnieka raķetes. ASV pat varētu izziņot milzīgās bumbas "Massive Ordnance Penetrator" (MOP), kas var sagraut dziļi pazemē paslēptus nocietinātus objektus, izmēģinājumus, norāda viens no virsniekiem.
Pirmais uzbrukuma vilnis būtu vērsts pret Irānas pretgaisa aizsardzības sistēmām, skaidro otrs virsnieks. Šim nolūkam, visticamāk, sākotnēji tiktu izmantotas no droša attāluma izšaujamas raķetes, skaidro Brukingsas Institūta militārais eksperts Maikls Ohanlons.
Starp pirmajiem uzbrukuma mērķiem būtu zeme-gaiss tipa raķešu objekti un radari, ko ienaidnieks var izmantot ASV lidmašīnu identificēšanai un likvidēšanai.
Izlūkošanai dažu stundu laikā būtu jānoskaidro, vai ir droši apstākļi otrajam vilnim – sekojošo gaisa uzlidojumu sākšanai, stāsta otrais virsnieks.
13 600 kilogramu bumbas
Relatīvi viegli iznīcināmas ir kodolmateriālu ražošanas vietas, norāda otrais virsnieks. Šie objekti ir lieli un grūti nomaskējami. Turklāt Irānas kodolobjektu atrašanās vietas lielā mērā ir zināmas, informāciju papildina satelīta dati un cita izlūkošanas informācija.
Urāna bagātināšanas fabrikās atrodas tūkstošiem centrifūgu – tie ir milzīgi kompleksi, ko ir "neticami grūti noslēpt", skaidro virsnieks. Savukārt, ja grib izgatavot plutonija bumbas, ir vajadzīgs smagā ūdens reaktors, kurš darbības procesā rada gaisā nosakāmus ķīmiskos elementus.
Irānā pavisam ir aptuveni 20 kodolobjekti, kuriem būtu jāuzbrūk, – dažu iznīcināšanai būtu nepieciešami pat 60 atsevišķi uzlidojumi.
Domājams, ka tiktu izmantotas 13 604 kilogramus smagās MOP bumbas, kas spēj izurbties cauri zemei, klintīm un betonam, paredz Ohanlons.
To, ka MOP bumbas var iznīcināt Irānas pazemes kodolobjektus, aprīlī raidsabiedrībai CNN apliecināja ASV aizsardzības ministrs Eštons Kārters.
Daudz sarežģītāk ir apzināt laboratorijas un fabrikas, kas ražo dažādas komponentes kodolieročiem, stāsta otrais virsnieks. Kaujas galviņas, dzinēji un raķešu vadības sistēmas var tikt izgatavotas dažādās vietās, tai skaitā apdzīvotos apvidos, kur civiliedzīvotāju upuri ir gandrīz neizbēgami.
Iespējamā Teherānas atbilde
Visaptverošais uzbrukums ar aptuveni 1000 uzlidojumiem varētu turpināties līdz nedēļai ilgi, paredz Ohanlons. Tomēr amerikāņiem būtu jābūt gataviem aizsardzībai, jo Teherāna diez vai klusēs.
Irāna, iespējams, sāktu atbildes triecienus Persijas līča reģionā, cenšoties apturēt kuģu satiksmi un uzbrūkot ASV kuģiem. Tas galu galā novestu pie ASV karavīru nāves, brīdina Ohanlons.
Gaisa uzlidojumi Irānai bez plašākas stratēģijas var izrādīties neproduktīvi, uzskata atvaļināts Gaisa spēku ģenerālis Deivids Deptula.
Irānas gadījumā ir jāņem vērā valsts līderu vēlme iegūt atombumbu. Ja šī vēlme nemainīsies, ASV uzlidojumi labākajā gadījumā būs vien pagaidu risinājums, atzīmē Deptula.
ASV uzlidojumi Teherānas iespējas iegūt atomieročus pavirzītu vienu līdz divus gadus atpakaļ, atzīst viens no aptaujātajiem virsniekiem. Tikmēr Ohanlons ir optimistiskāks, viņaprāt Irāna būtu atspiesta vienu līdz piecus gadus atpakaļ.
