Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Ģenerālā asambleja ceturtdien ar pārliecinošu balsu vairākumu atbalstīja Palestīnas statusa organizācijā paaugstināšanu līdz ANO novērotājvalsts statusam.
Par Palestīnas pašpārvaldes prezidenta Mahmuda Abasa lūgumu paaugstināt valsts statusu un, kā viņš pats izteicās uzrunā, izrakstīt tai "dzimšanas apliecību" nobalsoja 138 no 193 ANO Ģenerālās asamblejas dalībvalstīm.
Pret bija tikai deviņas valstis, tostarp ASV, Izraēla un Kanāda. Savukārt ASV sabiedrotās Lielbritānija un Vācija, kā arī visas trīs Baltijas valstis bija tās 41 valsts vidū, kas balsojumā atturējās.
Līdz šim Palestīna ANO nebija atzīta valsts, bet tās tautu pārstāvošajai Palestīnas Atbrīvošanas organizācijai ir piešķirts novērotāja statuss, un tās teritorija tiek uzskatīta par Izraēlas okupētu. Pēc balsojuma Palestīna ieguva ANO novērotājvalsts statusu. Šāds statuss organizācijā ir arī Vatikānam.
Palestīnai ar jauno statusu ANO nebūs balsstiesību, bet tā varēs pievienoties ANO aģentūrām un Starptautiskajai krimināltiesai (SKT), kur tai būtu iespējas sūdzēties pret Izraēlu.
Aiz prieka pēc balsojuma rezultātu paziņošanas Abass apskāva savas valdības ārlietu ministru Riādu al Malki, bet Jordānas upes rietumkrasta pilsētā Rāmallāhā ļaužu pūļi uzgavilēja.
Palestīnas līderi paziņojuši, ka vēlas izmantot vēsturisko balsojumu, lai atjaunotu tiešās sarunas ar Izraēlu, kas vairāk nekā divus gadus bijušas iesaldētas.
Abass rezolūciju par novērotājvalsts statusa piešķiršanu Palestīnai sauca par "pēdējo iespēju izglābt risinājumu starp divām valstīm".
22 minūtes ilgajā Abasa runā ANO Ģenerālajā asamblejā atgādināja par šomēnes notikušo raķešu apšaudi starp Izraēlu un palestīniešiem Gazas joslā, paziņojot, ka palestīnieši nepieņems "neko mazāku par Palestīnas valsts neatkarību ar Austrumjeruzalemi kā galvaspilsētu".
Viņš arī brīdināja, ka laiks, lai noslēgtu vienošanos, tuvojas beigām, "pacietības virve saīsinās un cerības gaist".
Lai gan Abass neminēja Palestīnas plānus pievienoties SKT, kas ir lielākais Izraēlas bieds, viņš teica, ka Palestīnas pašpārvalde konsultēsies ar citām valstīm par turpmākiem soļiem.
"Sperot nākamos soļus, mēs rīkosimies atbildīgi un pozitīvi, un mēs strādāsim taisnīga miera vārdā, lai stiprinātu sadarbību ar pasaules valstīm un tautām," viņš solīja.
ANO Ģenerālās asamblejas balsojumu apsveica arī Gazas joslā valdošā islāmistu kustība HAMAS, kuras pārstāvis Ahmeds Jusefs paziņoja, ka "tā ir jauna uzvara ceļā uz Palestīnas atbrīvošanu un atgriešanos, un mēs apsveicam paši sevi".
Tomēr Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu nosodīja Palestīnas līdera runu ANO Ģenerālajā asamblejā, nosaucot to par "neslavu ceļošu un indīgu", bet ASV valsts sekretāre Hilarija Klintone uzsvēra, ka šāds balsojums "rada vēl vairāk šķēršļu ceļā uz mieru". ASV vēstniece ANO Sūzana Raisa uzsvēra, ka "palestīniešu prieks nebūs ilgs".
Savukārt Turcijas ārlietu ministrs aicināja piešķirt Palestīnai pilntiesīgas ANO dalībvalsts statusu, sakot, ka "Palestīnas karogs ir jāpaceļ šajā asambleja līdzās mūsu karogam".
Lielbritānija un Vācija, kas balsojumā atturējās, savu lēmumu pamatoja ar to, ka Palestīnas pašpārvaldei pirms vēršanās ANO Ģenerālajā asamblejā vajadzēja pagaidīt līdz ASV prezidents Baraks Obama pēc pārvēlēšanas amatā izveido jauno administrāciju un Izraēlā norimst kaislības ap janvārī gaidāmajām parlamenta vēlēšanām.
Palestīnas pašpārvaldes prezidents Mahmuds Abass jau pērn 23.septembrī iesniedza ANO lūgumu atzīt Palestīnas valsti un uzņemt to ANO. 2011.gada 26.septembrī šo lūgumu sāka skatīt ANO Drošības padome, taču tā joprojām nav pieņēmusi nekādu lēmumu un par to nav pat noticis balsojums.
Lēmumu par uzņemšanu Apvienoto Nāciju Organizācijā pieņem ANO Ģenerālā asambleja, tomēr uzņemšana nav iespējama bez ANO Drošības padomes atbalsta, kur ASV ir draudējušas uzlikt veto lēmumam par Palestīnas uzņemšanu ANO.
Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO) Ģenerālā asambleja pērn oktobrī Parīzē nolēma uzņemt Palestīnu par UNESCO dalībnieci. Par Palestīnas uzņemšanu UNESCO nobalsoja 107 valstis, 14 valstis bija pret un 52 valstis atturējās, tostarp Latvija. Lielākās Palestīnas uzņemšanas pretinieces bija ASV un Izraēla, bet 11 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis atbalstīja Palestīnas uzņemšanu, taču tikpat daudz arī balsojumā atturējās, savukārt Lietuva, Čehija, Nīderlande, Vācija un Zviedrija bija pret.
Pēc šā lēmuma Palestīna paziņoja, ka lūgs tai piešķirt pilntiesīgas dalībvalsts statusu arī citās ANO aģentūrās un starptautiskajās organizācijās.
Palestīna iesniegusi arī lūgumu atzīt ANO Ģenerālajā asamblejā valsts neatkarību 1967.gada robežās, bet šīm robežām nepiekrīt Izraēla.
1967.gadā Tuvo Austrumu karā Izraēla sagrāba Jeruzalemes austrumu daļu un to anektēja. Ne Palestīna, ne starptautiskā sabiedrība neatzīst Izraēlas suverenitāti pār Austrumjeruzalemi. Izraēla visu Jeruzalemi uzskata par savu galvaspilsētu.