Aptauja, kuru veikusi sabiedriskās domas pētniecības organizācija CBOS, liecina, ka tikai 14% respondentu joprojām izjūt bailes no Vācijas, lai gan 1990.gadā, kad Vācija pirmo reizi oficiāli atzina pastāvošo austrumu robežu, 88% poļu izteicās, ka baidās no vāciešiem.
Tajā pašā laikā 50% poļu joprojām atzīst, ka baidās no Krievijas, lai gan arī viņu skaits pēdējo piecu gadu laikā samazinājies par 17 procentpunktiem.
Poļu psihologs Janušs Čapinskis norāda, ka viņa līdzpilsoņi ir sapratuši - modernajai Vācijai nav nekā kopīga ar ar kādreizējiem nacistu okupantiem, un vācieši tagad pret saviem kaimiņiem izturas "draudzīgi un miermīlīgi".
"Lielākā daļa ES fondu [līdzekļu], kurus mēs izmantojam, nāk no mūsu rietumu kaimiņa," sarunā ar "Rzeczpospolita" uzsver Čapinskis.
Neskatoties uz sarežģīto pagātni, Varšavas un Berlīnes attiecības ievērojami uzlabojās, kopš Polija pievienojās NATO un Eiropas Savienībai (ES).
Tomēr laika posmā no 2005. līdz 2007.gadam, kad pie varas atradās premjerministra Jaroslava Kačiņska konservatīvā valdība, Polijas un Vāciju attiecībās atkal parādījās zināms saspīlējums.
Arī šobrīd poļu amatpersonas reizēm izsaka Berlīnei pārmetumus saistībā ar ieceri veidot memoriālo kompleksu, to vāciešu likteņu dokumentēšanai, kas pēc Otrā pasaules kara tika izraidīti no no Austrumeiropas valstu pašreizējās teritorijas.
Varšava bažījas, ka tādējādi vāciešu ciešanas tiks stādītas augstāk par nacistu upuru ciešanām.