Foto: AP/Scanpix
Trešdien, 4. jūnijā, aprit tieši 25 kopš viena no briesmīgākajiem notikumiem mūsdienu Ķīnas vēsturē - Tjaņaņmiņa laukuma slaktiņa.

Tā bija vairāku demonstrāciju sērija, kas ilga no 1989. gada aprīļa līdz 4. jūnijam un kuras galvenie dalībnieki bija studenti. 4. jūnijā ar armijas vienību starpniecību demonstrācija tika izdzenāta, taču rezultātā gāja bojā vismaz 500 (pēc citiem datiem - 2600) cilvēki.

Pats hrestomātiskākais šī laika notikums ir kāda nezināma protestētāja (angliski - Unknown Protester jeb Tank Man) stāšanās pretī tanku kolonnai - kadri ar vienkāršu ķīnieti, kurš, neizlaižot no rokām iepirkuma tīkliņus, stājas pretī tankiem, aplidoja visu pasauli un kļuva par šīs pretošanās simbolu.

Šis notikums simbolizē protestu pret totalitāras valsts tirāniju, bet vēlāk amerikāņu žurnāls "Time" nezināmo vīrieti iekļāva simts ietekmīgāko XX gadsimta cilvēku sarakstā.

Protesti Ķīnas galvaspilsētā sākās 1989. gada 14. aprīlī, kad Tjaņaņmiņa laukumā pulcējās studenti un inteliģences pārstāvji. Situāciju saasināja politiķa Hu Jaobana pēkšņā nāve 15. aprīlī.

Hu Jaobans septiņus gadus bija Ķīnas Komunistiskās partijas vadītājs, taču no valdības tika izstumts par pārāk liberālajiem uzskatiem un aicinājumiem uz "ātrām reformām".

Viņa bēru dienā Tjaņaņmiņa laukumā sapulcējās apmēram 100 000 cilvēku, kuri pieprasīja ekonomiskas un demokrātiskas pārmaiņas valstī. Arī nākamās dienās protesti nerimās, līdz Ķīnas valdība nolēma pielietot militāru spēku.


Lai gan Tjaņaņmiņa laukuma slaktiņš ir nozīmīgs pasaules vēstures notikums, Ķīnas oficiālās amatpersonas visiem spēkiem cenšas, lai tas netiktu pieminēts un cilvēki to aizmirstu. Arī 25. gadadienā par šo notikumu vēsta vien ārvalstu mediji.

Arī bez 1989. gada slaktiņa Tjaņaņmiņa laukumam ir liela kultūras ietekme, jo 1949. gadā tur tika proklamēta Ķīnas Tautas Republika. Līdz XX gadsimtam tas bija lielākais laukums pasaulē, bet burtiski tas nozīmē "debesu miera vārti".

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!