ANO Mīnu neitralizēšanas koordinācijas centrs pārbaudījis gandrīz 85% no bombardētajām teritorijām Libānas dienvidos un konstatējis "359 atsevišķas kasešbumbu nomešanas vietas, kurās tagad atrodas vismaz 100 000 neeksplodējušas bumbas. Un katru dienu šie spridzekļi sakropļo, ievaino un nogalina cilvēkus," paziņoja Egelands.
"Šokējoši un, es pat gribētu teikt, pilnīgi amorāli ir tas, ka 90% no bombardēšanas ar kasešbumbām notika pēdējās 72 konflikta stundās, kad mēs zinājām, ka būs rezolūcija, un kad mēs zinājām, ka [karadarbībai] būs beigas," viņš norādīja.
Izraēlas uzlidojumos izmantotās kasešbumbas ir ražotas "dažādās vietās", ieskaitot ASV, sacīja Egelands.
"Šīm vietām, kas ir ražojušas šīs bumbas, vajadzētu nopietni aprunāties ar Izraēlu par šo bumbu pielietošanu, kas mūsu dzīves, mēģinot palīdzēt libāniešu iedzīvotājiem, padara nožēlojamas. Es ceru, ka ASV ar Izraēlu par to apspriedīsies, jo tas ir satriecoši, ka tagad starp bērniem, sievietēm, veikalniekiem un lauksaimniekiem atrodas 100 000 bumbu."
ANO tā arī nav saņēmusi no Izraēlas nekādus paskaidrojumus.
Egelands sacīja, ka ceturtdien starptautiskā konferencē Stokholmā viņš aicinās ziedotājus iedalīt vairāk naudas atmīnēšanai.
ANO Mīnu neitralizēšanas koordinācijas centra Libānas misijas vadītājs Kriss Klārks Ženēvā sacīja, ka kopš pamiera iestāšanās 14.augustā kasešbumbu sprādzienos cietuši 59 cilvēki, no kuriem 13 gājuši bojā.
ANO lūgusi Izraēlu nodrošināt sarakstu ar vietām Libānā, kas bombardētas ar kasešbumbām, lai eksperti varētu savākt nesprāgušās mīnas.
Izraēla un citas valstis, īpaši ASV uzlidojumi Afganistānā, Irākā un Kosovā, ir asi kritizētas par šādu ieroču izmantošanu.
Sagrauto māju vai nesprāgušās munīcijas dēļ savās mājās nevar atgriezties aptuveni 250 000 libāniešu civiliedzīvotāju, piebilda Egelands.
Pēc ANO aprēķiniem, apdzīvotās vietās, lauksaimniecības teritorijās un komerciālos centros Libānas dienvidos izmētāto bumbu savākšana un neitralizēšana aizņems aptuveni 15 mēnešus.
Kasešbumbas apvalks satur līdz 200 mazas bumbas, kas izkaisās aptuveni divu futbola laukumu lielā teritorijā, un vismaz pieci procenti no mazajām bumbām triecienā pret zemi nesprāgst.
Kaut arī izstrādātas kasešbumbas, kas paredzētas tanku iznīcināšanai, pārsvarā tās tiek izmantots cilvēku nogalināšanai plašā teritorijā.
Nesprāgušās mazās bumbas var izskatīties līdzīgas dzērienu bundžiņām vai arī putekļainiem akmeņiem. Katra mīna ir pietiekami spēcīga, lai sprādzienā norautu kāju vai nogalinātu bērnu, un starptautiskie likumi aizliedz šādu ieroču izmantošanu civiliedzīvotāju apdzīvotās zonās.
