Tiek ziņots, ka sadursmēs cietuši vairāki cilvēki.
Policijai ar ūdenslielgabalu un asaru gāzes palīdzību atstumjot aptuveni tūkstoti cilvēku lielo protestētāju pūli prom no parlamenta laukuma, demonstranti sagrāba laukumā izstādīto Otrā pasaules kara laika tanku "T-34" un brauca ar to policijas virzienā.
"Viss pūlis uzgavilēja. Policija sāka šaut asaru gāzi, un tad tanks apstājās," stāstīja aģentūras "Reuters" operators no notikuma vietas.
Ungārijas 1956.gada pretpadomju sacelšanās gadadienas svinības aizēno vardarbības demonstrācijas, no kurām daļu organizēja galēji labējie aktīvisti.
Daži protestētāji, aizslēpuši savas sejas aiz lakatiem, apmētāja policistus ar akmeņiem, bet atbildē policija atklāja uguni ar gumijas lodēm.
Policijai izdevies atstumt protestētājus līdz opozīcijas partijas "Fidesz" rīkotajam mītiņam pret premjerministru Ferencu Ģurčaņu.
"Fidesz" līderis Viktors Orbans aicināja protestētājus atturēties no vardarbības, bet sanākušajiem vairākiem desmitiem tūkstošu cilvēku paziņoja, ka nācijai jāstājas pretī "nelikumīgajai" valdībai.
Baidoties no tālākas vardarbības, Ungārijas valdība likusi slēgt laukumu pie parlamenta ēkas, kur pirmdienas vakarā bija ieplānotas svinības revolūcijas gadadienai.
Vairāki protestētāji notiekošās demonstrācijas salīdzināja ar 1956.gada notikumiem, bet Ģurčaņs noraidīja šo salīdzinājumu.
"1956.gada sacelšanās mērķis bija brīvība. 2006.gadā tās nenotiek par to, vai vajadzētu vai nevajadzētu būt demokrātijai, bet gan par to, kādai tai vajadzētu būt.
23.oktobris neapšaubāmi ir nozīmīgs datums Ungārijas vēsturē. 1956.gadā šajā dienā Ungārijā sākās sacelšanās, kas noveda pie komunistiskās valdības krišanas, taču revolūciju apspieda padomju tanki, nogalinot tūkstošiem pretestības kustības dalībnieku. Pirmdien arī tiek atzīmēta demokrātiskas valsts pasludināšana 1989.gadā.
Sacelšanās sākās 1956.gada 23.oktobrī, bet līdz 4.novembrim to nežēlīgi apspieda padomju karaspēks, un Ungārija bija spiesta palikt par PSRS satelītvalsti līdz pat 1989.gadam, kad sagruva tā sauktais dzelzs priekškars.
Sacelšanās laikā bojā gāja vairāk nekā 2000 ungāru un gandrīz tūkstotis padomju spēku.
Pēc brutālās sacelšanās apspiešanas no Ungārijas aizbēga aptuveni 200 000 cilvēku, bet aptuveni 200 cilvēkiem, arī īslaicīgajam premjerministram Imrem Naģem, piespriests nāves sods par viņu lomu revolūcijā.