Rezumējot savas idejas, ko lielā mērā ietekmējusi Austrumu filozofija, viņš uzsvēra, ka garīgu vienotību cilvēce var panākt, nepieķeroties materiālajām vērtībām.
Lielāko uzmanību Slovēnijas prezidents pievērsa klimata problēmām un vides noplicināšanai, brīdinot, ka tā agri vai vēlu novedīs pie pasaules gala.
Viņš izteica cerību, ka ar savu grāmatu spēs saasināt uzmanību uz iespējamo katastrofu un ka viņam izdosies uzrunāt cilvēku "nepieciešamo kritisko masu", lai šo katastrofu tomēr vēl izdotos novērst.
Grāmatas autors piebilda, ka ar savu darbu grib palīdzēt cilvēkiem mainīties, jo tikai tas, kurš pats ir līdzsvarots, spēj mainīt pasauli, taču šobrīd daudziem pasaules līderiem trūkst tieši iekšējā līdzsvara.
Drnovšeks, kas šobrīd ir 56 gadus vecs, no 1992. līdz 2002.gadam vadīja Slovēnijas valdību un tad tika ievēlēts par prezidentu.
Kad viņam tika atklāts ļaundabīgais audzējs, kas nav dziedināms nedz ar parastajām, nedz tautas ārstēšanas metodēm, viņš radikāli mainīja dzīvesveidu, nomainīja prezidenta villu Ļubļanā pret būdu kalnos, kļuva par veģetārieti, sāka pats cept sev maizi un pilnīgi atteicās no televīzijas skatīšanās.
Viņa pirmā grāmata "Domas par dzīvību un apziņu" Slovēnijā kļuvusi par bestselleru, bet grāmata "Par pasaules būtību" laista klajā vācu tulkojumā.
Kā, runājot par kolēģa grāmatu, izteicās Austrijas prezidents Heincs Fišers, "būtu labi, ja visi prezidenti būtu filozofi un filozofi - prezidenti.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
