Tiesas spriedums paziņots laikā, kad valsts prezidents Horsts Kēlers apsver iespēju apžēlot arī Kristiānu Klāru, vēl vienu RAF locekli, kas arī ieslodzījumā pavadījusi 24 gadus.
"Tā nav apžēlošana, bet gan uz specifiskiem likumīgiem apsvērumiem balstīts lēmums. Tas pieņemts, pamatojoties uz apsvērumu, ka nepastāv drošības risks," teikts Štutgartes tiesas izplatītajā paziņojumā.
Tiesa paziņoja, ka Monhaupta tiks nosacīti atbrīvota 27.martā ar piecu gadu pārbaudes laiku.
Tagad 57 gadus vecā Monhaupta tika arestēta 1982.gadā, bet 1985.gadā par līdzdalību vairāku ietekmīgu sabiedrības pārstāvju noslepkavošanā viņai tika piespriesti pieci mūža ieslodzījumi. Pēc Vācijas likumos paredzētā minimālā soda termiņa izciešanas viņa lūdza apžēlošanu.
Viņas upuru skaitā bija arī rūpnieks Hanss Martins Šlejers, "Dresdner Bank" vadītājs Jirgens Ponto un federālais prokurors Zīgfrīds Būbaks.
Galēji kreisais grupējums RAF, kas pēc to dibinātāju Andreasa Bādera un Ulrikes Meinhofas vārdiem bija pazīstams arī kā "Bādera-Meinhofa banda", izveidojās no studentiem, kas sešdesmitajos gados protestēja pret Vjetnamas karu.
RAF par savu likvidēšanos paziņoja 1998.gadā, un grupējums tiek turēts aizdomās 34 cilvēku slepkavībās laikā no 1972.-1991.gadam.
Šajā laikā nomira arī 26 RAF dalībnieki, bet vēl 26 tika piespriests mūža ieslodzījums.
Daudzi no viņiem šobrīd jau ir atbrīvoti un ar jauniem vārdiem strādā par skolotājiem, grāmatvežiem un citos darbos.
Ieslodzījumā atrodas tikai četri kādreizējās RAF locekļi, ieskaitot Monhauptu un Klāru.
Iespējamā Monhauptas atbrīvošana valstī izraisījusi plašas debates, un viņas upuru ģimenes locekļi norādījuši, ka kādreizējā teroriste nav paudusi nekādu nožēlu par saviem noziegumiem.
RAF locekļi, starp kuriem arī Monhaupta, 1977.gadā nolaupīto Šlejeru, kas tolaik bija Rietumvācijas darba devēju apvienības vadītājs, vairākas nedēļas turēja dažādās slēptuvēs vairākās Eiropas valstīs, pieprasot Vācijas cietumos ieslodzīto RAF aktīvistu atbrīvošanu.
Melnbaltā fotogrāfija, kurā uz baltas sienas fona ar RAF simbolu - zvaigznē ievietotu automātu - redzams manāmi izmocītais Šlejers, kas tur ar roku rakstītu plakātu "Ieslodzīts jau 31 dienu", kļuva par vienu no septiņdesmito gadu Rietumvācijas ikonām.
Monhaupta bija viena no ievērojamākajām RAF otrās paaudzes pārstāvēm, kas turpināja "šķiru cīņu" pēc tam, kad grupējuma pirmie līderi Bāders un Meinhofa tika notverti un cietumā izdarīja pašnāvību.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
