Serbijā pirmdien aizturēts viens no pasaulē vismeklētākajiem cilvēkiem - Bosnijas serbu kara laika līderis Radovans Karadžičs, kurš gandrīz 13 gadus bēguļoja no ANO kara noziegumu tribunāla.
Par Karadžiča aizturēšanu pirmdienas vakarā paziņoja Serbijas prezidents Boriss Tadičs.

63 gadus vecais Karadžičs saskaņā ar likumu par sadarbību ar Starptautisko Kara noziegumu tribunālu bijušajai Dienvidslāvijai (ICTY) nogādāts kara noziegumu tiesā Belgradā, teikts paziņojumā.

Serbijas amatpersonas atturējās paust kādas sīkākas ziņas par operāciju, bet avoti dienestos vēsta, ka Karadžičs izskatījies nomākts un nav pretojies arestam.

Avoti Serbijas valdībā ziņo, ka vietējie drošības dienesti informāciju par Karadžiča atrašanās vietu saņēmuši no kāda ārvalstu izlūkdienesta. Viņš vairākas nedēļas novērots līdz pirmdienas vakarā aizturēts.

ANO Starptautiskais kara tribunāls Karadžiču un kādreizējo Bosnijas serbu spēku komandieri Ratko Mladiču apsūdz genocīdā un noziegumos pret cilvēci, kas izdarīti Bosnijas 1992.-1995. gada kara laikā. Galvenās apsūdzības saistītas ar 43 mēnešus ilgo Sarajevas aplenkumu, kurā tika nogalināti vismaz 11 000 cilvēku, un 1995. gada Srebrenicas asinspirti, kurā nogalināti vairāk nekā 8000 musulmaņu vīriešu un kura uzskatāma par briesmīgāko zvērību Eiropā kopš Otrā pasaules kara.

Atklātībā nonākot ziņām par Karadžiča aizturēšanu, Sarajevas ielās izplūda cilvēki, līksmojot par aizturēšanu. "Es piezvanīju un pamodināju visu savu ģimeni," sacīja Sarajevas iedzīvotājs Fadils Bico.

Sarajevā līksmoja simtiem cilvēku, ielās signalizēja automašīnas, bet Bosnijas valsts radio pārraidīja Karadžiča kara laika naida uzrunu fragmentus.

Karadžičs sāka bēguļot aptuveni gadu pēc 1995. gada Deitonas miera līguma, kas izbeidza karu Bosnijā. Pēc miera noslēgšanas NATO 1996. gada sākumā Bosnijā izvietoja lielus miera uzturēšanas spēkus.

Šo gadu laikā Karadžičs atklātībā redzēts reti. Tiek uzskatīts, ka viņš slēpies klosteros, mainījis savu ārieni un starp paslēptuvēm pārvietojies ar padevīgu atbalstītāju palīdzību.

Pēc Karadžiča aresta brīvībā atlikuši vēl divi kara noziegumos apsūdzētie - Bosnijas serbu armijas komandieris ģenerālis Ratko Mladičs un Gorans Hadžičs, kurš apsūdzēts kara noziegumos pret horvātiem Vukovarā.

"Radovana Karadžiča arests ir apstiprinājums, ka ikvienam noziedzniekam agri vai vēlu nāksies atbildēt tiesas priekšā," sacīja Srebrenicas atraitņu asociācijas vadītāja Munira Subasiča.

ANO ģenerālsekretārs Bans Gimuns slavēja Serbijas amatpersonas par šī izlēmīgā soļa speršanu, lai izbeigtu Balkānu konfliktu laikā pastrādātos noziegumos apsūdzēto nesodāmību.

"Šis ir vēsturisks brīdis upuriem, kas 13 gadus ir gaidījuši Karadžiča nogādāšanu tiesas priekšā," teikts ANO paziņojumā.

Belgradas kara noziegumu tiesas tiesnesis otrdienas rītā pabeidza Karadžiča nopratināšanu.

Saskaņā ar Serbijas likumiem, pirmais solis aizturētā izdošanai Hāgas tribunālam ir viņa nopratināšana. Izmeklējošajam miertiesnesim tagad trīs dienu laikā ir jāizlemj, vai ir izpildīti visi priekšnosacījumi izdošanai. Tiesneša lēmumu vēl trīs dienu laikā var apstrīdēt atbildētājs.

Apelācijas prasību vēl 72 stundas izskatīs augstāka tieslietu valde, kuras lēmums ir galīgs.

Sagaidāms, ka Karadžiča aizturēšana ļaus Serbijai tuvināties Eiropas Savienībai (ES), kas par priekšnosacījumu ciešākām attiecībām bija izvirzījusi prasību Serbijai sadarboties ar ANO kara noziegumu tribunālu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!