Spāņu tiesnesis Baltazars Garzons sācis apkopot informāciju par ģenerāļa Franko režīma upuriem, lai sagatavotos iespējamai tiesvedībai šajā lietā, ziņo "Spiegel Online".
Lai gan iepriekš dažādas sabiedriskas organizācijas ir mēģinājušas izmeklēt Franko laikmeta notikumus, šis ir pirmais gadījums, kad ierosme nāk no oficiālas amatpersonas. Spānijas Nacionālās tiesas loceklis Garzons, kurš sabiedrības uzmanību piesaistīja ar mēģinājumu izraidīt no valsts bijušo Čīles diktatoru Augusto Pinočetu, nosūtījis oficiālus informācijas pieprasījumus dažādiem valdības arhīviem, pilsētu pašvaldībām, katoļu Baznīcai, un citām institūcijām, pieprasot upuru vārdus un viņu nāves laiku un apstākļus.

Atkarībā no saņemtajām atbildēm, Garzonam varētu izdoties pierādīt savu jurisdikciju pār šīm lietām un izvirzīt apsūdzības to organizatoriem. Tiesa, tas iespējams vienīgi tad, ja tiks atrasti sistemātiskas vardarbības pierādījumi.

Uz šādu rīcību Garzonu ierosināja aptuveni 1200 petīcijas, ko viņam nosūtījušas Franko valdīšanas laikā bojāgājušo cilvēku ģimenes un dažādas organizācijas, kas lūdza sniegt informāciju par personām, kas pazudušas bez vēsts laikā no 1936. līdz 1975. gadam, kad pie varas atradās ģenerālis Franko. Savukārt juridisko bāzi viņam deva pērn pieņemtais likums par vēsturisko piemiņu, kurš vērsts uz Franko režīma upuru apzināšanu un fašistu simbolikas, tostarp, Franko godinošo pieminekļu, aizvākšanu no sabiedriskām vietām.

Pēc neoficiālām aplēsēm, kopējais Franko režīma upuru skaits varētu sasniegt 55 000 cilvēku.

Tiesa, Garzona nodomu daudzi vērtē negatīvi, tostarp arī tiesneša amatabrāļi no visām trim lielākajām Spānijas tiesnešu apvienībām. Gan progresīvie, gan konservatīvie juristi uzskata, ka tiesvedības sākšana būtu kļūda. "Tiesvedība šajā lietā būtu pretrunā ar demokrātijas pamatiem," Demokrātisko tiesnešu apvienības pārstāvis Migels Himeno teicis "Spiegel Online", piebilstot, ka "vairums to cilvēku, kuri šos noziegumus veica, jau ir miruši." Pēc Himeno domām, pārnesot Spānijas vēsturi "tiesu jurisdikcijā," tiek "izkropļotas [vēsturiskas] diskusijas," gan atzīstot, ka nepieciešams noslēgt rēķinus ar Spānijas fašistisko pagātni.

Arī konservatīvās Spānijas Tautas partijas vadītājs Mariano Rahojs ir pret Garzona iniciatīvu. "Es neatbalstu pagātnes rētu uzplēšanu. Tas ne pie kā nenovedīs," norādījis Rahojs.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!