Toreizējais PSRS vadītājs Josifs Staļins bija gatavs izvietot pie Vācijas robežas vairāk nekā miljonu padomju karavīru, lai iegrožotu Hitlera režīma agresiju, ja Lielbritānija un Francija piekristu antihitleriskas koalīcijas izveidei, atsaucoties uz nesen atslepenotiem arhīvu dokumentiem ziņo laikraksts "The Telegraph".
Dokumenti, kas gandrīz 70 gadus bijuši slepeni, liecina, ka PSRS pirms Molotova-Rībentropa pakta noslēgšanas centusies pārliecināt Rietumvalstis par nepieciešamību izveidot pret nacistisko Vāciju vērstu aliansi. Laikraksts norāda, ka šāds solis būtu varējis izmainīt 20. gadsimta vēsturi, novēršot Molotova-Rībentropa pakta noslēgšanu, kas lielā mērā "atraisīja rokas" Hitleram, ļaujot viņam izvērst agresiju pret kaimiņvalstīm.

Taču britu un francūžu delegācijas, kas nebija pilnvarotas noslēgt jebkādas saistošas vienošanās, nedeva atbildi uz PSRS priekšlikumu, tāpēc Staļins pievērsās Vācijai, aptuveni nedēļu vēlāk noslēdzot ar to neuzbrukšanas paktu.

Priekšlikumu izvietot padomju karaspēku pie Vācijas robežas PSRS delegācija Francijas un Lielbritānijas pārstāvjiem izteica divas nedēļas pirms kara sākuma 1939. gadā. Saskaņā ar atslepenotajiem dokumentiem, gadījumā, ja Vācija sāktu karu ar Rietumvalstīm, PSRS bija gatava vērst pret Hitleru 120 kājinieku divīzijas, 16 kavalērijas divizionus, 5000 lielgabalus, 9500 tanku un 5500 kara lidmašīnas, ja vien izdotos pārvarēt Polijas iebildumus pret to, ka padomju spēki šķērsotu tās teritoriju. Savukārt briti neesot bijuši pārliecināti par padomju armijas kaujasspēju, ņemot vērā vien gadu iepriekš notikušās tīrīšanas Sarkanās Armijas virsnieku korpusā.

"Ja briti, francūži un viņu sabiedrotā Polija būtu uztvēruši šo priekšlikumu nopietni, kopīgi mēs [visi sabiedrotie] būtu varējuši likt pretī Vācijai 300 vai vairāk divīzijas divās frontēs - divreiz vairāk spēku, nekā tobrīd bija Hitlera rīcībā," laikrakstam paudis atvaļinātais Krievijas ārējās izlūkošanas dienesta ģenerālmajors Ļevs Šotskovs, kura pienākumos ietilpa atslepenojamo dokumentu šķirošana.

Savukārt vēsturnieks Saimons Sebegs Montefjore norādījis, ka atslepenotie dokumenti vēlreiz apstiprina jau zināmo, "ka, iespējams, Lielbritānija un Francija 1939. gadā palaida garām vienreizēju iespēju novērst vācu agresiju, kas izraisīja Otro pasaules karu. Šie dokumenti liecina, ka Staļins šo alianses piedāvājumu domājis daudz nopietnāk, nekā likās iepriekš." Tiesa, vēsturnieku starpā nav vienprātības par to, vai britu un francūžu delegācijām šis priekšlikums ticis izteikts, minot konkrētu karaspēka vienību skaitu.

Atslepenotie dokumenti liecina, ka PSRS zinājusi par politisko spiedienu, ko briti un francūži vērsuši pret Čehoslovakiju, lai pierunātu to atdot Hitleram Sudetu apgabalu. "Jau no paša sākuma mēs zinājām, kas notiek un prognozējām, ka ar Sudetiju vien nepietieks, lai apmierinātu Hitlera apetīti," laikrakstam atzīmējis Šotskovs.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!